Bads

Gluzi jau bads nebija, bet bija grūti laiki bērnībā.. paēdusi jau biju vienmēr kaut katru dienu ceptus kartupeļus mamma man cepa.. tāpat olas..
to ko paši izaudzēja tas bija..
atceros ka Ziemassvētkos vecomāte mums uzdāvināja veselu maisu ar dažādām pārtikas lietām un protams man jau ar kādu nieciņu, bet es nespeju iedomāties ka tagad kāds bērns par kaut ko tādu priecātos.. bet es biju ļoti priecīga :)
bija grūti, vecakās māsas dzīvoja pie vecomātēm.. nauda bija tik cik tajā laikā piena nauda..
bet izdzīvojuši esam un tas tiešam ir ka teica motivātors, citas dzīves vērtības.. '
līdz ar to esmu arī nenormāla krājēja..


vel atceros ja mamma bija nopirkusi končas es tās nekad neēdu , bet kraju maisiņā.. un kad ļoti kārojās daliju tās uz visiem .. man bija sakrāta liela konfekšu kule.. :)

Ir bijis, to atrisinaajaam ar omiiti, savaacot pussapuvushos daarzenjus tirguu no zemes, kad tirgus darba laiks bija beidzies un shur tur kaut kas meetaajaas apkaart. Nogriezjot bojaato dalju, tikaam pie eediena. Taa kaa varbuut ne iisti bads, bet atkritumu vaakshana gan. Vieniigais, ar shausmaam atceros to, kaa lasiiju kodes no putraimiem pirms vaariishanas. Taadas bailes bija, ka ja kaadu atstaas, taa saaks pa veederu lidinaaties.

vel atceros ja mamma bija nopirkusi končas es tās nekad neēdu , bet kraju maisiņā.. un kad ļoti kārojās daliju tās uz visiem .. man bija sakrāta liela konfekšu kule.

Tas pats, allaž izvilku kādu maišeli, ja bija paveicies iekrāt, un tad laimīga dalīju visiem un jutos tākā tāds mazs varonītis, jo redz es biju nevis apēdusi, bet paglabājusi lai ir arī citiem vēlāk!

Jā, tas ir motivātors, motivātors, lai darītu visu, lai vairs nav jānonāk tajās situācijās, kādās biju. Negribās vairs piedzīvot brīžus, kad skaties uz mammu, kas cenšas kā vien var, bet trūkst tik un tā. Bet rezultātā vismaz tagad saptotu, ko nozīmē, kas nav ēst, paklausoties riņķī un paskatoties, kā daudzi to pašu ēdienu izmest miskastē, paliek riebīga sajūta, jo cilvēks nenovērtē, kas viņam ir, tā pat esmu kļuvusi par lielu krājēju, ja man ir noteikta summa uz mēnesi, tad sarēķināšu kaut pa santīma, lai sanāk katrai dienai.

Esmu ievērojusi tik to, ka tie cilveki , kuriem kādā dzīves posmā ir gājis pagrutāk, bads vai tuvu tam ļoti izmisīgi tveras pie naudas un baidās , ka tās nebūs. Parasti šie cilveki raujas uz ārzemēm , kur vairāk var nopelnīt utt..tie , kuri ir daudz maz bijuši pārticībā daudz nebēdā par naudu.

tā tiešā vārdā nozīmē nav piedzīvots bads, bet ir piedzīvoti grūti laiki. bet ne tik traki, ka vsp nebūtu ko ēst.

man tā nav bijis. iespējams tādēļ, ka dzīvojām laukos, vienmēr bija savi kartupeļi, gurķi, burkāni, sīpoli un citas dārza veltes. pagrabā glabājās ievārījumi, marinēti gurķi un citādi salāti. arī par dzīvokli nav jāmaksā- tik vien cik jāgādā par apkuri un elektrību. iespējams, ja dzīvotu pilsētā, visi līdzekļi aizietu par rēķiniem un tad nāktos vairāk knapināties.
bet skumji, ka tik daudzām bērnībā to ir nācies piedzīvot.

Ir bijis, īslaicīgi. Bērnu dienās dzīvojām kādu brīdi čābīgi un skolā skatījos ar lielām acīm uz bērniem, kuri no skolas bufetes skrēja ar Kinder šokolādītēm, kad man tai pat laikā nav nekā, ko apēst un naudiņas par ko nopirkt kaut ko. Bet izdzīvojām, izmocījām to laiku.

Mazliet par citu tēmu.
Atceros laikus, kad gandrīz mēnesi nodzīvojām bez elektrības un tie bija jauku laiki, ja godīgi - sēdējām pie svecītēm, daudz runājāmies, ar brāli sacerējām pasaciņas, lasījām mammai - ļoti sirsnīgas atmiņas ar to laiku saistās. Mamma tai laikā vēl māsiņu gaidīja un tā mēs 2 stundas gājām pa meža ceļu, lai tiktu uz veikalu - 3 km uz veikalu un 3 km no veikala, tad vēl ziema bija. Čunčinājām lēni, jo mamma ar punci ātri nevarēja.
Visādi jau gājis, apbrīnoju mammas izturību! :) Šad tad tā draudzīgi paķircinam mammu, ka 2 stundas uz veikalu gājām. :)

Slavas dziesma Neprātīgajam! Tiešām gudrs dzīves skatījums.

ir bijis, ka dzivoju uz vienu zupasskivi diena. Ists bads laikam tas neskaitas, bet paedis cilveks ari ne.

Man ir bijis tā pat!

Paldies, Dievam, tādā situācijā neesmu nekad nonākusi..

Atceros laikus, kad gandrīz mēnesi nodzīvojām bez elektrības

Bērnībā bija laiks, kad vismaz trīs mēnešus dzīvojām bez elektrības no rudens līdz ziemai. Neko siltu mājās ēst nevarēja pagatavot, jo bija tikai elektriskā plīts.