Bads

Zhanna
tads ir katra pilseta?

Klade - toties izaugām ļoti cieša ģimene, kuru nespēj ietekmēt fakkts, ka nav jaunākā IPhone... Nemaz tik skumji galu galā neiznāca. Nevienam gan nenovēlu, bet mums tas ir devis daudz kā civēkiem. :)

klade, varbūt vari iet savā pilsētā pie zemniekiem un piedāvāt savu palīdzību par vēdera tiesu?

Protams, es šo badu nesalīdzinu ar kara laiku vai Āfrikā notiekošo. Bet gan kā faktu tādu, kad nav ko ēst.

Latvijā dzīvojot, es zinu,ka man tā nekad nebūtu, jo ir omes, ir lauki, kur aug tupeņi un vienmēr būs malka,lai iekurtu krāsni un uzceptu tupeņus. Nu kaut vai! Vienmēr būs sataisītas zaptes, samarinēti gurķi, sēnes burkās un badā nemiršu.

Bet esot ārzemēs.. vienam pašam ir grūti. Ja pazaudē darbu,tad ir smagi. Protams, ka cilvēks,kas nonāk tādā situācijā var aizņemties naudu, līdz atrod darbu, bet ir tādi eksemplāri,kam ir problēma lūgt naudu kādam. ;)

klade, vai tev tiešām nav neviena radinieka, kam ir lauki un dārzs? Kas var izlīdzēt ar kartupeļu maisu un citiem dārzeņiem? Tieši tikko ražas laiks bijis.

Zhanna, tie nav tikai spilgti iespaidi no bērnības. Vismaz man tas nebija tā, ka tā būtu tikai viena diena. Pie kam, vēl nepilnus 10 gadus atpakaļ, esmu 2 naktis gulējusi kaut kādās kāpņutelpās un mazgājusies benzīntanku WC un dzīvojusi tikai ar vienu pašu 0,5l ūdens pudeli, to pašu dzerot ar apdomu, ka citu dzeramo ūdeni man nav kur dabūt.
Šo te pirmajā komentārā neminēju, jo tas jau bija aiz manas spītības. Ja toreiz būtu padevusies, nebūtu tur, kur esmu tagad.

Lauki tas ir labi, pasai berniba rados vienmer ir bijusi lepnie laucinieki, kam patika izteikties, kas strada, tas ed, tapec ari nav tadas atminas, jo lai nu ka, bet est vienmer ir bijis ko. Pati dazbrid nesaprotu, kapec vecaki tik daudz stradaja algotu darbu, jo edam loti daudz no laukiem vesto, kur ta nauda aizgaja nemaz nezinu.
Tapec pati loti loti atbalstu naturalo saimniecibu, bet nezinu, ka to visu tagad noorganizet, kur nu vel, ja dzivo arvalstis vai lielpilseta.

Marylin
"Ārzemēs " ir labdarības organizācijas kas dod pārtiku grūtībās nobakusajiem. Portugālē ekonomiskajās grūtībās ir saorganizējysies un no restorāniem pēc slēgšanas tiek savākti ēdieni un atdoti kam nepieciešams. Kamēr bads ir margināla parādība, ir iespējas paēst.

Lkm nav taa bijis,ka tieshaam bijis bads. Bet ir bijis taa,ka nav naudas nekam un vairaakas nedeeljas eedaam tikai kartupeljus. Tgd es par to tikai priecaatos,jo es dievinu kartupeljus jebkaadaa veidaa:D iespeejams,ka tas no beerniibas.

Alexxa galvenais, ka tas Tev par labu nacis. Caur erksiem uz zvaigznem.
Citi speciali badojas, lai domas apskaidrotu. Bet tas ta..
Vienkarsi dazreiz aizdomajos, cik cilveka dziviba tomer ir siksta, jo nu nedzirdu es kaut ka tadus gadijumus, ka cilveks vienkarsi butu gulejis un nomiris no bada, pat pedejam degradejusam bezpajumtnieka kaut kas liek celties un iet un meklet un uzturet sevi pie dzivibas. Nezinu, kas tas ir - izdzivosanas instinkts, vai kas?

stellaglmr

labi,ka vismaz ciesa gimene esat, vnm esmu apbrinojusi gimenes milestibu,jo ne visiem tada ir ari man kka ta milestiba berniba nebija isti , tpc laikam loti piekeros cilvekiem. Bet labi,ka jums viss tasbeidzies ir. Tie ,kas izgajusi cauri kam tadam, jaunie telefoni vaivai vel kas modernais neskiet svarigs, jo bez tam tomer var iztikt.

Endy*
esmu interesejusies, bet nevienam nevajag,jo visi tikai savejie ir , jo pasiem gruti esot, nezinu vai nu vini vnk negribeja mani vai tiesam gruti pasiem esot.

Marilyn
sodien runaju ar vienu pazistamo, kartupeljus kkad dabusot, nezinu tikai cik daudz un darzeni esot tik prieks vina pasa vederiem izaugusi, kka ar razhu nepaveicas sogad.
vecaki ir arzemes atsutija naudu, bet samaksajot rekjinus un saperkot est neka nepalika pari. Masa ir vel, pie vinjas jau eju, bet ari nejau katru dienu, jo vinai tomer divi berni pasai jabaro un sanaca izteret lielu naudu neparedzetu iemelu delj, kka jau censos, needu jau arii nezin kadas lielas porcijas, bet sada auksta laika prasas tomer est, jo organisms salst, censos vairak teju dzert.

vabut kada zin no kadam tejam var apmanit organismu,lai uz kadu bridi negribetos est? majas man ir liepziedu un pipermetru.

nav bijis ilgstošs bads, bet ir bijis tā, ka ir tikai maize un sīpols mājās, ta nu kādas 3 dienas tā bija mana pārtika sīpolmaizītes.

Kad mēģināju nomest svaru, tad vakariņas vispār neēdu, bet ejot gulēt, lai nerūc vēders izdzēru 1 glāzi vārīta, auksta ūdens un čiks gulēt.

Marilyn

paldies ;)

Nekad tā nav bijis, mamma vienmēr pratusi sagādāt ēdamo un man tika labākais,ko varēja dabūt, neskatoties uz to,ka kādu dzīvojām dzīvoklī ar krāsns apkuri,auksto ūdeni un sauso wc.

Varbūt daži pēc šīs tēmas sapratīs,kapēc vecvecākiem svarīgi, ka esam paēduši un svētki (tai skaitā nīstā pieēšanās svētkos) viņiem ir tik svarīga. Jo tā ir trauma uz mūžu un tas nepāriet.Un viņiem vienmēr būs svarīgi,kas ir uz galda,kamēr mēs varētu nedēļu uz auzu pārslām dzīvot,lai tik iekrātu somai/zābakiem/jakai.

Bērnībā bija ļoti grūti laiki, bet tas man ļoti daudz ir iemācijis :) Izprotu naudas vērtību,netērēju to dārgās lupatās, telefonos,planšetēs u.c. mēslos :D iespēju robežās cenšos palīdzēt radiem,un nečinkstu par to kā man nav-jo esmu tač paēdusi un ar jumtu virs galvas....

Draugs bērnībā un līdz pusaudžu gadiem dzīvoja tiešām ļoti lielā nabadzībā. Jā, bija dienas, ka zupa īsti nav zupa, bet vārīts ūdens ar vienu kartupeli. Un dienas, kad uz 4 cilvēkiem jāsadala 2 maizes gabaliņi. :( Vispār, kad viņš man stāstīja, ko ir piedzīvojis/pārdzīvojis - man vienmēr gribas sākt raudāt un viņu samīļot....

Nu ne gluži bads, bet tāds pamatīgs, ilgstošs gavēnis ir gan piedzīvots! Nu tā, ka samaksā rēķinus un makā paliek 10-15 Ls uz visu mēnesi iztikšanai. Un nedod Dievs, ja gadījās kas neparedzēts vai saslimt....

Klade, palasi pavargramatu, der ari bez bildem, man palidz, kad kadreiz sagribas kaut ko garsigu, bet tas nav ilgtermina risinajums:)

pat pedejam degradejusam bezpajumtnieka kaut kas liek celties un iet un meklet un uzturet sevi pie dzivibas. Nezinu, kas tas ir - izdzivosanas instinkts, vai kas?

Jap, tas ir izdzīvošanas instinkts.
Man toreiz bija jāizvēlas, palikt, kur esmu - siltumā, paēdušai un pazīstamā vidē, un cerēt, ka varbūt kādreiz normāli tikšu pie sava lielā sapņa, vai arī samelot mammai, braukt uz Rīgu un tās 2 dienas mēģināt kaut kā izdzīvot, jo bija iespēja vismaz mēģināt strādāt vietā, kas toreiz likās sapnis, bet vietu, kur palikt varēju dabūt tikai 2 dienas vēlāk, naudas nebija, atbraucu ar stopiem. Gājis pa vidam visādi, bet šobrīd jau varu teikt - bija tā vērts :)

Zhanna
skatos interneta bildes,bet taa sagribas vel vairak kko, neesmu liela sadumu mile, bet ir brizi,kad sagribas kko, bet meginshu tavu ieteikumu :)