Bads

Nav nācies, nedomāju, ka kāda vispār mūsdienās zina, kas ir bads - vārda tiešākajā nozīmē, nevis tā, ka nav ko normāli paēst dažas dienas. Tā ir utopija, kurā mēs esam un jo ātrāk to novērtēsim, jo labāk. Manas lielākās bailes ir kara draudi, tāpēc ļoti novērtēju to kā ir tagad.

Paldies Dievam, tik traki nav bijis. Taču ir gājis diezgan grūti mūsu ģimenei.

Jā, ir.

Ir bijis tā, ka nav naudas. Tad braucu talkā uz laukiem un tur "nopelnīju" olas, piena produktus, kartupeļus. Bet tas bija bērnībā, kad mums ar mammu bija grūti laiki. Tagad, kad esmu pieaugusi, paldies Dievam, tā nav bijis un ceru, ka nekad nebūs.

Vecmammas ir stāstījušas, kas ir īsts bads. Drauga omīte ir piedzīvojusi to, ka cilvēki no bada sūkā koku sveķus, bet mana vecmamma stāstīja, ka kara laikā reiz avarēja vilciens, kurš veda cukuru. Un tas viss izbira zemē. Cilvēki ņēma saujām zemi un sūkāja, lai dabūtu to cukuru.

Jā, diemžēl bērnībā gāja grūti. Bija dienas, kad tiešām īsti nebija ko ēst. Ilgākais, ko es spēju atceros divas dienas īsti neko nebiju ēdusi. Mamma noteikti daudz ilgāk neko prātīgu neēda, jo kad biju maziņa mammai svarīgākais bija, lai es esmu paēdusi.

Manas lielākās bailes ir no tā, ka nebūs ko ēst un par ko nomaksāt rēķinus.
Tāpēc es cenšos darīt visu, lai tādas dienas nekad nepienāktu.

Ir bijis pieticīgi, bet īsts bads nav piedzīvots, tas laikam man būtu par daudz... Jo es ļoti baidos no tā, ka kādreiz var nebūt ēdamā. Es apbrīnoju cilvēkus, kas pārdzīvojuši kara vai deportācijas gadus, to var tikai garā stipri cilvēki.

Protams, tas nav īsts bads, ko esmu izcietusi. Pat ne kripatiņa no tā. Tas vienkārši bija grūts posms, kad nebija līdzekļi, lai nopirktu pārtiku.

Ir ir bijis tāds laiks,kad biju daudz jaunāka.

Vēl tagad atceros,ka mamma rāvās vai uz pusēm,lai apmaksātu dzīvokli un tādejādi mūs neizliktu uz ielas,kā arī lai mēs būtu daudz maz paēdušas,tomēr gadījās arī reizes,kad gandrīz vai nebija nekā,varbūt plika maizes šķēle un karsts ūdens,pat ne tējas paciņa. Tas,protams,nav "tīrs bads",bet tuvu tam.
Bet savā ziņā man tas norūdīja raksturu - nekad nesapratu,kā klasesbiedri varēja kļančīt mammām naudu konfektēm vai jaunām drēbēm,jo es kaut kā tobrīd spēju novērtēt,ka nauda neaug kokos un vecāki viņu tomēr nopelna smagā darbā.

Vispār šausmīgi,piedzīvot badu nenovēlu nevienam.

tgd ar to cinos, ne gluzi ar badu, bet ar to maka dazi santimi, vel ir ko est, bet 2 menesus ar pustuksu leduskapi neizvilkshu, vareshu est abolus,kas no darza ir. Nekad nedomaju,ka pienaks sada bridis,ka bus taa,ka driz nebus ko est.
Viens labums ir tas,ka svara nokritisu, bet sliktais ir tas,ka organismam truks vitamini un bus veselibas problemas.sklumji

sklumji-skumji

Marilyn, ir bijis. Ar brāli un māsu uz trijiem esam dalījuši pēdējo maizes šķēli. Man toreiz bija 5 gadi. No tā esmu ļoooti daudz ko iemācījusies.

Islaicigi ir bijis, ka dzivoju uz vienu zupasskivi diena. Ists bads laikam tas neskaitas, bet paedis cilveks ari ne.

Viens labums ir tas,ka svara nokritisu, bet sliktais ir tas,ka organismam truks vitamini un bus veselibas problemas.sklumji

Tas nav nekāds labums. Tiešām var lielas problēmas sākties ar punci.

Ja ir bijis. Tas bija loti traks laiks. Baigi klastit negribu, nunna uznaks.

Ir bijis. Bet no bada nebaidos. Baidos tik vien, cik ģimenes vārdā.

Skumjais moments no bērnības - mammai bijām trīs, bet jaunākais no bērniem vēl zīdainis. Patēvs jau trešo dienu nebija mājās un naudas nebija pat tik daudz, cik santīms pie dvēseles. Un mūsu ģimenei uz Ziemīšiem bija uzdāvināta tāda vidēja izmēra piparkūka, kuru piekārām pie sienas. Mazais brālis raudāja, jo no tējas jau paēdis nebūsi... Un mamma noņēma šo ģimenes piparkūku salauza uz pusēm, lai man un brālim būtu ko apēst. Savu daļu neēdu, bet brālim toreiz bija pieci - abas daļas viņš gribēja mammai atdot, kura protams neēda.
Tāds mirklis, kuru nekad neaizmirsīšu - man bija 10, bet tajā mirklī sev nozvērējos, ka mana ģimene nekad necietīs. Iespēju robežās savu solījumu esmu pildījusi.

Marilyn
zinu jaa, bernibaa jau sabojaju kunjghi nevaru est cipsus un gazetus dzerienus, to laikam nekadi nevar izarsteet. Bet nu ,ja nu tadi laiki man pienakusi nevaru neko darit, jo darbu atrast ir vnk neiespejami, jaa zinu,ka citas domas,ka ja grib, tad var atrast, bet sava pilseta esmu tik daudz veikalu gan izstaigajusi, gan ar pazinas mammu gan viena gan cv sutijusi visur vienu atbild- pasreiz nevajag vai arii sutot cv vispar neatbild, bet tas jau ir cits stasts.
Tiesam nenovelu nevienai neko tadu vai ko lidzigu tadu piedzivot.

Neliels gavenis jau vel nav bads. Apsaubu vai kads ir gulejis uz ielas uzputusos vederu no bada, ka tas ir afrika. Vienkarsi berniba varbut ta sakapinatak tas viss tiek uztverts, tapec ta iespiedies lielakajai dalai atmina.

Sev rezerve paturu iespeju iestaties Saules edaju kustiba, gadijuma ja nu kas...

stellaglmr

skumjsh stasts :(

Zhanna - lūk šo kustību es apbrīnoju.