Olšūnu donore

Es nezinu, es laikam tā nevarētu. Maza valsts mums, visādi var gadīties.

Tīri intereses pēc - cik liela ir tā atlīdzība? :D

Interesanti, cik samaksā par to. :D
Doma laba, atbalstu tādu. Pati nedarītu, nav intereses, turklāt nebūtu tas labākais kandidāts.
JA darītu, būtu vienalga, kas piedzimtu, kāds un kur. Neinteresētos, būtu absolūti vienalga, jo atdotu šūnu viņiem, tad tā arī būtu sveša.

negribētu būt donore

Hmmm... Domājot par pāri, kurš tiešām mīl viens otru, dzīvo labi, saticīgi, nekas netrūkst, bet vienkārši nespēj tikt pie bērniņa. Patiešām skumji! Neteiktu, ka nevarētu būt donore.

Gribēju, jo tā palīdzētu kādai, kurai ir grūtības tikt pie mazuļa.
Negribētu, jo valsts tiešām maza, nekad nevar būt drošs, ka tavi īstie bērni nesatiks šīs atdotās olšūnas. Un, nedod Dievs, ja pēc gadiem rodas nepārvarama vēlme šo bērniņu satikt, ieraudzīt, zināt, kā iet utt.

Gribu un sākšu to pārdomāt rūpīgi, pirms pieņemt galīgo lēmumu. Es ļoti gribu palīdzēt kādai sievietei, kurai nevar būt bērniņu, jo, bail iedomāties, cik liels pārdzīvojums tas ir, turklāt tas nekaitēs manai veselībai.
Pag, bet es pati pēc tam varu sev bērnus dzemdēt? Pašu svarīgāko neatradu.

kautkad sen uzdūros rakstam par olšūnu donorēm ASV, kuras būdamas skaistas, slaidas un ar augstāko izglītību par savu olšūnu nodošanu saņēm ap 50.000 dolāru (interesanti, ka Latvijā par donorešanu var saņemt 300 vai 400 Ls, vismas tāds info bija ava klīnikas mājas lapā)

Liene! Jā, Tu varēsi dzemdēt bērnus. Vienīgais veselības risks ir hormonu terapija, kas jāiziet (vienā ciklā nobriest nevis viena olšūna, bet vairakas- kautkā tā). Kas zin, kādas blaknes tā var atstāt...

Liene bija, bija info mājaslapā :)

Kļūt par donoru ir vienkārši un jūsu veselībai nekaitīgi, un tas nekādā veidā neietekmē donora iespējas nākotnē tikt pie veseliem bērniem.

Tas ir ļoti apsveicami, ka vēlies kļūt par donori - kad es iedomājos, cik briesmīga ir sajūta, ka vēlies ģimeni un bērnu bet veselības dēļ nevari... Tas noteikti ir smags trieciens tām, kuras patiešām vēlas bērnu. Pati, diemžēl, veselības problēmu dēļ nevaru būt donore, bet domāju, ka ja arī būtu - nez vai man vēlāk rastos vēlme kaut ko zināt par šo bērnu - olšūna ir daļa no manis, jā, bet ne mans vīrietis ir bērna tēvs, ne es šo bērnu esmu iznēsājusi.. Tā ir tikai bioloģiska daļiņa no manis, ne mans bērns :)

haha, varētu šitā uzvārīties.. :D

žurnālā Veselība lasīju, ka Latvijā olšūnu donore saņem 600ls.

Bet tas, manuprāt, ir sievietei nepatīkams process būt par olšūnu donori, jo ir jāveic ļoti daudz pārbaužu + vēl ik dienas sev jāšpricē. Es to nevarētu.

haha, varētu šitā uzvārīties..

nevar vis, būt par donoru var noteiktu skaitu reižu.

Cik es zinu, 400ls un var veikt trīs reizes.

Bet tas, manuprāt, ir sievietei nepatīkams process būt par olšūnu donori, jo ir jāveic ļoti daudz pārbaužu + vēl ik dienas sev jāšpricē. Es to nevarētu.

Man arī tāpat liekas, bet tās, kuras bija, saka, ka nekas traks tas nav. Iespējams, kādreiz pati pamēģināšu. No kaut kādiem morāliem apstākļiem šo situāciju pat neapskatu.

Man nebutu broblemu padalities ar savu olshunu un kadam izmirsusham parim butu skaists bernelis :)
Ne, mani neinteresetu ka izskatas tas berns un ka vinam iet. Tas tachu ir bizness.

Olšūna NAV bērns. Nevajag visu dramatizēt un ieviest nevajadzīgu jūtelību. Tā ir daļa no tava organisma,ko LABORATORIJĀ apaugļo un ieliek otrā sievietē. Nevajag piekabināt pārāk lielu nozīmi kautkādam miesas gabaliņam. Tā ir tikai sākumdaļa,no gara procesa,kurā Jūs nepiedalaties un nekad nepiedalīsieties.
Un,pat ja jūs vēlēsieties,Jūs nekad neatradīsiet šo bērnu(kas NAV donores bērns).
Ja man būtu labāka veselība es to darītu,iespējams pēc kādiem 3-4 gadiem.

t.i. kaut kādam

Ja tagad nekļūdos - lasīju, ka olšūnu izņemšana notiek pilnā narkozē. Un, ja klīnika atļaujas rakstīt, ka tas neatstāj nekādu ietekmi uz donores veselību, tad man būtu baisi gan lietot tādu ārstu noteiktas hormonu devas, gan pēcāk gulties uz galda. Hormonu terapija un pilnā narkoze 100% nav nekas nekaitīgs u.tml.