Eitanāzija

andas

cilvēki dažādu pārdzīvojumu, emocionālā stāvokļa dēļ utt.. bieži vien paši nezin ko grib... vienu dienu grib mirt, bet pēc nedēļas dzīvē kaut kas mainās un viss OK pārdomā.

Tāpat ir pietiekoši daudz cilvēki ar psihiskām novirzēm un psihiskām slimīnbām, kuriem uznākot melnajiem nevar ļaut domāt pašiem.

Atbalstu eitanāciju vienīgi, tados momentos, ja cilvēks ir uz nāves gultas, cieš sāpes, mokas un tāpat ir nolemts nāvei, tad vienkārši to ātrāk izbeigt.

Atļaut. Vienkārši atļaujiet nomirt, ja pats vēlas.
Kāpēc mocīt?

Mēģinot padarīt sev galu - neveiksmīgā kārtā var sanākt attapties psihenē. Latvija praktizē šādu piespiedu ārstēšanu. Par eitanāziju labāk skaļi šeit nerunāt. :D

Esmu par, ja cilvēks ir tiešām smagi slims un mokās, un tā teikt, nekādi nevar nomirt, vai arī, ja tiek uzturēts mākslīgi ilgstošu laiku. Bet tā, ja vienkārši vairs nevēlas dzīvot..nu nezinu, muļķīgi kaut kā.

Nu bet tur jau viss ir psihiatru uzraudzībā... Ir jau grūti noticēt, ka psiholoģiskas ciešanas var būt līdzvērtīgas fiziskām ciešanām, bet nu tā ir

Atbalstu eitanāciju vienīgi, tados momentos, ja cilvēks ir uz nāves gultas, cieš sāpes, mokas un tāpat ir nolemts nāvei, tad vienkārši to ātrāk izbeigt.

+++

Piekrītu Roxy komentāram. Tikai un vienīgi, ja cilvēks mokās ar nežēlīgām, fiziskām sāpēm un nāve tāpat ir neizbēgama, piemēram, vēža gadījumā. Bet nu ne jau tā, ka tagad 16 gadīgi tīņi sāks to izmantot neveiksmīgu attiecību dēļ. :)

Jā, Beļģijā. Bet Latvija, savā brīvdomāšanā, ir vēl ļoti tālu līdz tik krasām pārmaiņām. Šobrīd un arī tuvākajā nākotnē, jau pati ideja vien var novest pilnīgi veselu cilvēku psihenē. Un no turienes tad ārā netikt, kamēr kādam nebūsi apnicis. :D

Atbalstu eitanāciju vienīgi, tados momentos, ja cilvēks ir uz nāves gultas, cieš sāpes, mokas un tāpat ir nolemts nāvei, tad vienkārši to ātrāk izbeigt.

Pārējo es uzskatu par pašnāvību/slepkavību.

Atbalstu eitanāc (z)iju vienīgi, tados momentos, ja cilvēks ir uz nāves gultas, cieš sāpes, mokas un tāpat ir nolemts nāvei, tad vienkārši to ātrāk izbeigt.

tikai un vienīgi šādos gadījumos atbalstu.

Atbalstu to tikai konkrētos gadījumos - piemēram, cilvēks cieš nenormālas sāpes(un viņam tiešām nekādi nevar palīdzēt) vai arī ir dažādu iemeslu dēļ nolemts nāvei, kura nāk lēni un mokoši. Vai arī gadījumos, kad cilvēks ilgstoši tiek turēts pie dzīvības mākslīgi ar visādām sistēmām utt. Tad atbalstu - lai tomēr viss ātrāk beidzas.

Ļoti atbalstu. Protams, ja cilvēks nav nedziedināmi slims, būtu jāiziet psihiatra pārbaude, lai nebūtu kā Roxy saka - vienu dienu grib mirt, otru negrib. Tādā gadījumā man tas šķiet pieņemami arī pie mazākām kaitēm. Uzskatu, ka katram cilvēkam jābūt tiesībām civilizēti nomirt, ja viņš tā vēlas.

PIekrītu, ka tikai, ja tāpat mirs. Bet, ja ir vienkārši depresija, tad tā ir jāārstē!

Es arii atbalstu-iipasi ,ja cilveeks ir loti, loti vecs un neaarsteejams un mocaas , pie pilna praata...!Es noteikti pati to izveeleetos,lai "nemociitu" radus...!

Par, ja cilveku dzivu maksligi uztur. Citos gadijumos pret.

Kā jau meitenes minēja tikai gadījumos,ja cilvēks ir smagi slims. Bet ja atkal padomā no cita skatu punkta, kas gan mēs esam, lai vērtētu kuram būtu jādzīvo, bet kuram atļaut šo eitanāzijas procesu veikt, ne vienmēr fiziskās ciešanas ir tās mokošākās. Katrā ziņā grūti spriest par ko tādu, lika aizdomāties....

Ļoti atbalstu. Protams, ja cilvēks nav nedziedināmi slims, būtu jāiziet psihiatra pārbaude, lai nebūtu kā Roxy saka - vienu dienu grib mirt, otru negrib. Tādā gadījumā man tas šķiet pieņemami arī pie mazākām kaitēm. Uzskatu, ka katram cilvēkam jābūt tiesībām civilizēti nomirt, ja viņš tā vēlas.

+

Atbalstu. Nav sabiedrības ziņā noteikt, kad un vai cilvēks drīkst mirt un nē.

Alise-tiesi taa!Piemeram man buutu tie 100g +,un es vairs neko nespeeju ,veel blakus kaut kas taads,kad jaacies lielas saapes utt-kaapeec man buutu jaamocaas un jaamoca citi?Es tiesaam gribeetu uzrakstiit veestuli,lai dara,kas jaadara -padariit dziivi vieglaaku visiem!