Akadēmiskais gads/studiju pārtraukšana uz laiku

nekas īpašs :D bet es neklātienē, tā kā lekcijas tik katru 2. nedēļu 5dienās un 6dienās, tad tāda sajūta, ka eju kā uz semināriem.

Es domāju tieši kā studiju pārtraukšana vispār (bez nekādām iešanām uz skolu) - tikai uz laiku (piedāvāts ir semestris vai 2 semestri).

Paņēmu divus akadēmiskos gadus pēc kārtas, tā arī atpakaļ neatgriezos

Ieva, ja nav noslēpums, tad kādēļ paņēmi un kāpēc neatgriezies?

10 gadu laikā tā arī neesmu ņēmusi akadēmisko.
Ņemtu, ja būtu grūtniecība.

Esmu pašlaik,mācības jāturpina februārī,bet esmu uz 85%,ka neturpināšu. Paņēmu finansiālu apstākļu dēļ.

Es sodien domaju par tiesi so pasu teemu, bet beigu beigaas saneemos,un meginasu izvilkt lidz pusgada beigaam,jo otraja pusgadaa prakse.. Kapec tu velies akademisko?

Sanchoms,

Kapec tu velies akademisko?

Maigi izsakoties nervu sabrukums. Bet nezinu vēl, vai ņemšu, gribētu dzirdēt vēl citu pieredzes.
Kas tev par iemesliem?

theerrors, neturpināsi finans. apstākļu dēļ vai vienkārši zuda apņēmība?

Man šobrīd ir studiju pauze(nav akadēmiskais), jo citādi nevarēja, nē, varēja, bet citādi negribēju. Viss ir kārtībā, nākamgad atgriežos studentu rindās, bet ik pa laikam mazliet kremt, nāk domas no sērijas ' nākamgad varēju jau būt pēdējā kursā, visi draugi un vienaudži jau tajā un tajā kursā, bet es pazaudēju gadu, utt.'
Ja tās aizgaiņā, nekādu problēmu nebūs atgriezties, ja nu vienīgi vecuma atšķirība ar kursabiedriem.

^

Voov, man arii ir nervu sabrukums.. Es jau knapi novilku iepriekseejo semestri, jo es noslimoju no decembra liidz martam,un praktiski skolaa nebiju, tad jau atnacu uz skolu aprili, nebiju spejiiga atsaakt ritmu,un vienkarsi nevareju nosedet skolaa liidz dienas beigam,biezi vien dienas vidu gaju uZ dzivokli,un vnk gaaju gulet,jo speeka nebija nekam. Galva griezas,melns gar aciim.. jau pasniedzeji bija uzedusies uz manis, saka - atnaaki reizi menesi uz skolu un ko tu veel gribi,sekmigas atziimes utml..kaut butu pajautajusi iemeslu,kapec es visu to laiku nebiju skolaa. Taa un atzimes visas nebiju izlabijusi,jo no visam pusem man klupa virsu,bakstija acis kaa man nau un kas man jadara,skatijas uz manis ar skibam aciim..atmetu ar roku un domaaju ka pa septembri izlabosu visu, bet atkal sanaca taa,ka es labi ja nedelu esmu apmeklejusi stundas, un tagad es vnk nevaru sanemties un aiziet,jo man kluup virsuu,izsaka dzeligus komentarus + pagajusaa semestra nelabotas atziimes,un jau krajas pa septembri atziimes.. Es vnk vairs nezinu,sedeju raudaju, bet labak no ta jau nepaliek.man nervi ir taada cupaa.taadas depresijas esmu iesliigusi,ka saaku jau apdomat iet pie arsta,lai raksra kaut zaales nervu. Liekas,ka visa skola jau uzedusies uz manis, par kursabiedriem nerunaasu, tiem veel stulbaaki komentari kad ierodos skola,ta itkaa pasaules 8tais briinums noticis...

Taa kaa man ir stundas liidz z-svetkiem,es meginasu kka sanemties un tikt uz celja. Negribas arii vien so 2 ar pusi menesu del nemt akademisko,jo veelak es patiesam negribesu atgriezties tajaa iestade..

Ha, man diezgan līdzīgi. Visas problēmas sākās pagājušajā semestrī, bet tobrīd vēl biju ar galvu augšā. Tagad uzsāku septembri un es nezinu, ko darīt. Pat ja ņemu akadēmisko - man nav ne jausmas, vai kaut kas mainīsies.

Veiksmi tev.

Man mācības ir līdz decembra beigām + janvārī sesija. Tā kā no vienas puses arī liekas stulbi ņemt, no otras puses gluži līdz Zsvētkiem tas nav un prasīs ļoti lielu saņemšanos.

Tagad jau finanses atļauj,bet apņēmība un interese pret studijām ir zudusi galīgi un pavisam. Nepatīk vairs tas ko iesāku,nesaista nemaz un nevienā virzienā,arī skola ir nolaidusies līdz pēdējam. Jā,protams žēl ieguldītās naudas,bet pat sakostiem zobiem nespētu to visu turpināt.

Tev arii veiksmi :)))

Man regulāri uznāk domas par akadēmisko/mācību pamešanu. Redzu, ka studijas ir zemā kvalitātē un kopumā man ir grūti nosēdēt priekšmetos, kuriem nav īsti jēgas. Tomēr jau žēl pieveikto 2 gadu. Domāju, ka ja būtu budžets, tad sen būtu paņēmusi akadēmisko.

Iesaku iespēju robežās neņemt akadēmisko gadu!

Kā rāda novērojumi un pieredze, bieži vien atgriešanās akadēmiskajā vidē sagādā grūtības - trūkst motivācija; mainās vide un tu, un vairs neiet tik viegli varbūt kā sākumā iestājoties. Pie tam - darbs. Kāda jēga mācīties, ja pašlaik cilvēks strādā un saņem ok algu - vai pēkšņi mesties mācībās, kurām iisti neredz jēgu, ja var strādāt darbu, kurš patīk, un par to saņemt vēl labu atalgojumu. Ir vilinājums.

Tāpēc, ja vien tava studiju programma tev patīk un tā tev būs noderīga nākotnē, iesaku neņemt akadēmisko, bet pabeigt studijas bez pārtraukuma.

Ja studiju programma nepatīk, iesaku meklēt citu novirzienu, kurā studēt, jo nekas nesāgādā tādu prieku un baudu kā darīt to, kas tev patīk un ko tu mīli!

Margrietiņa
Es paņēmu akadēmisko divu iemeslu dēļ : 2 kursā vēl joprojām nezināju, vai vēlos studēt tajā jomā , un otrais bija - man vajadzēja pārmaiņas, kuras krasi mainīju pārceļoties uz citu valsti. Ilgi domāju par savu lēmumu, vai atgriezties un sapratu, kad tas ko vēlos sasniegt dzīvē, man nav nepieciešams studiju grāds

Agrāk domāju tāpat kā Nekad.. Bet nu.. Es tagad esmu tiešām tādā situācijā, ka nevaru vairs saņemties, bet ne zinu, ko darīšu akadēmiskā laikā, ne arī varu dot garantiju, ka spēšu saņemties pēc tā. Absolūts dzīves pagrimums un nezinu, kā izkļūt laukā.