Vispār, palasot komentārus, mazliet deja vu diskusijai "attieksme vienam pret otru..."
Tur visas metāmies pelt sievu, ka viņa atstājusi vīru novārtā, tāpēc viņš dodas tusēt (bet tur patiešām - tusēt, pat ar nakšņošanu pie draugiem, došanos ar beibēm baseinā).
Savukārt šeit, ne jau 100%īgi, bet daļa tā kā sliecas nostāties šīs sievietes pusē, kas PATI NEVĒLAS dzīvē kaut ko mainīt, t.i., ne sportot, ne kopīgi atpūsties, ne, kā saprotu, īsti iekļauties kopīgajā draugu kompānijā.
Nu nevar tā, beidziet! Protams, noteikti arī vīram ir savas kļūdas, bet nu ar tādu attieksmi pret vīrieti, es nebrīnos, ka viņš meklē mierinājumu pie saviem draugiem. Un kāda starpība, ka viens no šiem draugiem ir precēta!!! sieviete (kurai blakus vienmēr ir arī vīrs - ja par to sieviete var stresot un pārmest, domāju gan, kaut kas nav kārtībā ar nerviem un pašcieņu :D )
Nesmuki jau aprunāt, bet neesam jau dzirdējušas kāda bijusi tā secība - vai nemitīgi pie pirmajām problēmām tiešām skrēja visu vnk atstāstīt Feline, vai varbūt problēmas ir krājušās, viņš nav ar tām ticis galā, tāpēc tagad to visu stāsta, lai no malas saklausītu padomu un nostiprinātu savu viedokli par šķiršanos...
1416
