Bezdarba cēloņi

Morgan, jāņem vērā arī tas, ka normāli mediji publicē pārbaudītu informāciju vai vismaz atsaucas uz ekspertu viedokļiem. Tāpēc tēmas, kuras reāli nevar izzināt, apskatīs ļoti virspusēji. Nu, piemēram, tie paši iluminati - tas viss balstās uz spekulācijām un "pierādījumi" ir visai apšaubāmi, maigi izsakoties. Rietumnieciskā izpratne par labu žurnālistikas praksi tādas tēmas nostumj perifērijā, jo vienkārši nav, uz kā savu materiālu balstīt.

Šiek cilvēkiem būtu jāatceras, ka dzīvošanas izdevumi Latvijā ir daudz mazāki nekā, piemēram, daudzās R-Eiropas valstīs, līdz ar to arī algas attiecīgi ir citas

Algas Latvijā neviens nepiemēro dzīvošanas izdevumiem. Dzīvošanas izdevumi Rīgā (runāju par Rīgu, jo šeit gan algas lielākas, gan īres cenas nesalīdzināmi lielākas, nekā citās Latvijas pilsētās) ir par 30-50% mazāki, nekā R-Eiropā, bet tur algas ir 3-5 reizes lielākas. Dzīves līmeņa atšķirība ir ļoti jūtama.

Es nekad neesmu sapratusi tos, kas saka, ka par mazu algu nav izdevīgi strādāt. Protams, ir sevi jāciena, bet jāatceras, ka katram vajag ar kaut ko sākt, lai iegūtu pieredzi. Kāda jēga darba devējam maksāt lielu algu zaļam gurķim, kurš augstskolas sodu varbūt izsēdējis, bet no praktiskām lietām neko nemāk?
Manuprāt, patiešām neizdevīgi ir strādāt gadījumā, ka ikdienas braukšanai uz/no darbu jātērē 10ls, pusdienām 2ls, kopā 12ls, bet dienas alga 8ls. Jā, tad ar šo darbu iebrauc reālos mīnusos. Bet ja atpelna vismaz transportu + pusdienas + vēl kādu sīkumu, tad īslaicīgi tas tomēr ir labāk nekā sēdēt 100% uz kakla vecākiem vai otrajām pusēm, jo tad šie cilvēki apmaksātu gan pusdienas, gan pilnīgi visu pārējo par jums.
Protams, es netaisos apgalvot, ka ir ilglaicīgi vērts strādāt pa minimālo, ja dzīvoklis vien maksā 200ls mēnesī, bet tomēr labāk strādāt pa minimālo un kaut 50ls piemest dzīvoklim, nevis, ka visus 200ls maksā vecāki vai vēl sazin kas.

Pasaules Bankas veiktais pētījums: Latvijas biežākie bezdarba un strādājošo nabadzības paradoksa cēloņi ir nepietiekama izglītība, hroniskas, tātad ielaistas, slimības un cilvēku atkarība no dzīvesvietas reģionos, kuros trūkst darba vietas.

Par so:

Nu neticu un neviens man neiestāstīs, ka Latvijā ir zema efektivitāte no darbinieka (!)

Neesmu pasaules bankas eksperts, bet mans pazistams arzemnieks ir absoluta neizpratne, kaa var buut tik tizla un nenopietna attieksme pret darbu, kaa meiteneem vinju ofisaa Riigaa. Maksaa, starp citu, normaali. Meiteneem ap 25. Bakalaurs un bishkji darba pieredze arii itkaa ir. Bet augstu efektivitaati nevar noveerot.

Diskusijaa iet runa par jaunieshu bezdarbu visvairaak, bet es (jauniete baigaa vairs neskaitos) dziivoju uz haltuurinjaam, jo sievieteem ar maziem beerniem pusslodzes darbi nepastaav kaa shkjira.

Beernudaarzs un aukliite maksaa naudu, straadaat par minimaalo un maksaat auklei minimaalo nav jeegas. Straadaat par minimaalo auklei+transports+50 lati kabatasnauda (kopaa ap 300) un redzeet beernu dazhas stundas dienaa reaali 50 latu deelj arii, piekritiisiet, stulbi.

Seezhu sievietes vietaa- virtuvee un degradeejos :)

Cik es esmu redzējusi, LV patiešām liela daļa nestrādā efektīvi. Ja ir 8h darba diena, tad tas arī nozīmē, ka ir 8h jāstrādā, nevis jādomā, kā blakuslietas izdarīt darba laikā. Protams, ir normāli kāda pauze, lai atpūtinātu acis (ja darbs pie datora), uz WC aizietu, sataisītu tēju...bet paskatieties kaut vai, kas notiek internetā - milzīga aktivitāte ir tieši dienas vidū. Šejā forumā vēl varētu teikt, ka liela daļa komentētājas ir studentes, kas komentārus raksta pārtraukumos starp lekcijām, bet, piemēram, tvnet, apollo...Nekādā gadījumā neticēšu, ka visi komentētāji ir studenti vai bezdarbnieki - liela daļa tieši savu darba laiku izmanto, lai visu internetu izlasītu, vēl pie manikīra aizietu utt., bet tāpat plkst 17os vai 18os (atkarībā no darba vietas) pieceļas un iet mājās. Reāli nostrādāts varbūt 4h dienā, pārējais laiks atsēdēts. Par kādu efektivitāti šeit var būt runa? Par šādu attieksmi pret darbu, protams, ka neviens nemaksās daudz, un tas ir tikai normāli.

Cik es esmu redzējusi, LV patiešām liela daļa nestrādā efektīvi. Ja ir 8h darba diena, tad tas arī nozīmē, ka ir 8h jāstrādā, nevis jādomā, kā blakuslietas izdarīt darba laikā. Protams, ir normāli kāda pauze, lai atpūtinātu acis (ja darbs pie datora), uz WC aizietu, sataisītu tēju...

Darbs. Pēc līguma apmaksā 10 stundas, bet pieprasa strādāt 40 stundas. Pie tam valsts iestādē. Jāstrādā tā, ka jādzīvo bez WC. Viena kolēģe apslima, izgāja uz WC izvēmās un uzreiz atgriezās atpakaļ strādāt. Vēl viena, salauza roku, un centās noklusēt par radušos situāciju. Slēpa. Lakatiņu taču var virsū uzmest. Un tie ir reāli gadījumi. Tāds darbs ir starp cilvēkiem ar augstāko izglītību, kurā ieguldīti līdzekļi, bet algas labi, ja ir iztikas min.

Dažādas darba vietas, dažādi cilvēki, dažādas pieredzes.

Maija, shaja situacijaa ir tikai viens jautaajums - kaapeec vemjoshaa un salauztaas rokas daama ir taadaa izmisumaa, lai ljautu sevi pazemot par kapeikaam?

cilvēku atkarība no dzīvesvietas reģionos, kuros trūkst darba vietas

ka tik ne shitas imesls?

...plus, straadaat ilgas stundas nebuut ne vienmeer noziimee straadaat efektiivi

Liela daļa LV uzņēmēju izvēlējušies vieglāko ceļu – importēt un pārdot te. Latvijā ir neliels, zemas pirktspējas tirgus ar lielu konkurenci. Mazs tirgus, mazs uzcenojums, lieli nodokļi, un citas izmaksas, tāpēc arī vairums darba devēju maksā tikai tik lai darbinieks neietu prom. Un darbinieks nav īpaši ieinteresēts produktīvi strādāt ar šādu atalgojumu.
Tas bija redzams arī treknajos gados kad ekonomikas augšupeja pārsvarā tika uzturēta ar viegli pieejamiem kredītiem, nevis tirgus attīstību. Kā rezultātā vissarī sabruka.

Maija, shaja situacijaa ir tikai viens jautaajums - kaapeec vemjoshaa un salauztaas rokas daama ir taadaa izmisumaa, lai ljautu sevi pazemot par kapeikaam?

Sievietei ir pirmspensijas vecums un nekur viņu negrib pieņemt darbā. Grib jaunus darbiniekus.

Šodien runāju arī ar vienu vīrieti, kas bija ieradies mainīt IT parametrus, lai būtu ātruma uzlabojums. Sanāca saruna. Šoreiz ne par sievietēm-darbiniecēm, bet par vīriešiem-darbiniekiem. Cilvēks nomainīja darbu jau kādu laiku iepriekš. Labs laiks jau ir pagājis. Savā laikā uzkalpojies līdz ekspertam, bet lika parakstīt līgumu par divreiz mazāku algu, lai tiktu pieņemts kāds cits. Nu tāda ir tā metode, lai darbinieki aizietu prom.

No tā, ko redzu, ko runāju ar apkārtējiem guvu secinājumu - darba devēji negrib maksāt. Vienkārši negrib maksāt. Arī mana pieredze nav tā labākā.

No tā, ko redzu, ko runāju ar apkārtējiem guvu secinājumu - darba devēji negrib maksāt. Vienkārši negrib maksāt.

Es gan redzu citu tendenci - darba devēji ir gatavi maksāt atbilstoši darba pienākumiem, bet nav strādātgribošu darbinieku. Un to es esmu dzirdējusi no daudziem uzņēmumu vadītājiem, kā arī jau esošā personāla, ka lai atrastu darbinieku, kas vēlas strādāt nevis tikai neko nedarīt un saņemt algu, ir ļoti ilgi jāmeklē.

Un, Maija, saprotu, ka esi runājusi tikai ar vienu medaļas pusi - darbiniekiem, tātad darba devēja viedokli neesi dzirdējusi, tāpēc nevari spriest kā ir patiesībā, jo varbūt tavs pieminētais eksperts nemaz tik labs eksperts kā viņš apgalvo nav.

Un, Maija, saprotu, ka esi runājusi tikai ar vienu medaļas pusi - darbiniekiem, tātad darba devēja viedokli neesi dzirdējusi, tāpēc nevari spriest kā ir patiesībā, jo varbūt tavs pieminētais eksperts nemaz tik labs eksperts kā viņš apgalvo nav.

Es pati ieklausījos arī darba devēju viedoklī. Vini vienu runā, citu dara. Kā strādā eksperts, varēju novērot un novērtēt.

Par sevi. Man bija periods, kad strādāju tā, lai gulētu 4 stundas diennaktī. Pēc kāda laika man lika strādāt 40 stundas nedēļā, bet maksāja par 10 stundām, kas bija noteikts līgumā. Jo vairāk centos, jo vairāk samazināja algu. Vai tad tas, ka man tika apmaksāti komandējumi no ES (ne jau no mana darba devēja puses, kas par savu šoferi pieņēma savu brāli) puses nav rādītājs par maniem sasniegumiem? Bet darbā man par to samazināja algu. Pat iztikas minimumu nemaksāja par to. Pie tam pēc līguma darba devējam mani bija jānodrošina ar datoru darbam. Protams, ka es netiku nodrošināta. Uz darbu bija jānes savu personīgo datoru, lai varētu veikt savus darba pienākumus. Printeri arī pirku par savu naudu. Kārtridžus, papīru arī pirku. Nekas netika apmaksāts. Kas tā par attieksmi pret darbinieku?

Tagad esmu divās vietās, kur izpildu to, kas paredzēts pienākumos. Man nav jāveic citu darbu par ko nemaksā. Ja viss būs labi, tad iekārtošos vēl vienā darbā. Vai tas saucas, ka cilvēks negrib strādāt?

Latvijā ir neliels, zemas pirktspējas tirgus ar lielu konkurenci. Mazs tirgus, mazs uzcenojums, lieli nodokļi, un citas izmaksas,

He.. mazs uzcenojums??? :D :D Visam pārējam piekrītu, bet- mazs uzcenojums?

Varbūt laukos- pārtikas veikalā. Ieej kādā no tirdzniecības centriem un pēc tam aizbrauc uz Londonas centru.. :D

He.. mazs uzcenojums??? Varbūt laukos- pārtikas veikalā.

Lielākais Latvijas paradokss - laukos, kur pirktspēja ir daudz zemāka kā pilsētā, pārtika ir dārgāka nekā pilsētā.

Kas tā par attieksmi pret darbinieku?

Saprotu, ka tev nav veicies ar darba devēju, bet tas ir tikai viens darba devējs, kurš neparāda visu situāciju kopumā. Ir darba devēji, kas negrib maksāt, bet es redzu arī otru pusi - darbiniekus, kas negrib strādāt vai arī ar zemu kvalifikāciju vēlas saņemt lielu algu un tajā pašā laikā neko nedarīt.

Viņiem nav ko piedāvāt darba devējam, tajā pašā laikā pretī uzstāda nenormālas prasības.

Alexxa, nepiekritīšu, jebkuram cilvēkam ir ko piedāvāt neatkarīgi no vecuma, sociālā statusa vai izglītības. Viss ir atkarīgs no tā, ko darba devējs vēlas sagaidīt no potenciālā darba ņēmēja un kā darba ņēmējs spēj sevi prezentēt darba tirgū.
Personīgi uzskatu, ka bieži šie zaļie gurķi ir potenciāli labāki darbinieki nekā tie, kuriem ir 15 gadu darba pieredze. Kāpēc? Bieži tie ar lielo darba pieredzi ir iesūnojuši stagnāti, kuri nevēlas pārmaiņas un negribīgi pieņem inovācijas, savukārt, jaunietim ir daudz vieglāk adoptēties jaunās situācijās un reaģēt uz stresa situācijām.

Runājot par pašu problēmu, tad tā ir ļoti komplicēta. Manuprāt, vislielākā problēma slēpjas darba tirgū un attieksmē pret darbu kā tādu. Ir "prestiži" darbi un ir parastie darbi. Retajam sapņu darbs ir santehniķis, veikala pārdevējs vai audzinātājs bērnu dārzā, tāpēc daudzi metās studēt lietas, kas neinteresē, vai pabeidz apšaubāmas augstskolas un tad sākas šie bēdu stāsti - augstākā izglītība, bet darbu atrast nevar!

Domāju,ka izmaiņas jānotiek cilvēku domāšanas līmenī - jāpārstā domāt prestižs, neprestižs, bet jādara tas, kas patīk un padodas un valstiskā līmeni - jāpiedāvā prakses vietas, jāmaina minimālo algu un nodokļu politiku.

kuriem ir 15 gadu darba pieredze

Tu domaa tos 35 gadus vecos vechus un vecenes, kam pensija vairs nav aiz kalniem? :D

Par sevi. Man bija periods, kad strādāju tā, lai gulētu 4 stundas diennaktī. Pēc kāda laika man lika strādāt 40 stundas nedēļā, bet maksāja par 10 stundām, kas bija noteikts līgumā. Jo vairāk centos, jo vairāk samazināja algu.

Tad man ir jaajautaa, no kurienes TEV taads izmisums? Es aizietu un (ja buutu laba speciaaliste) mekleetu normaalu darbu.

Redzi, tu arii esi atradusi divus darbus, abus normaalus. Kaapec tu toreiz ljaavi darba deveejam sevi uzskatiit par idioti?

Bezdarba rādītāji ir stipri aptuveni... ir ļooti daudz cilvēku kuri strādā un saņem aplokšņu algas un nemaz nevēlas saņemt oficiālu algu, jo tad zaudēs savu sociālo statusu, un tas viņiem ir neizdevīgāk nekā strādāt pa minimālo algu...

trūcīgajiem sociālie apmaksā īres rēķinus, komunālos rēķinus utt. ( vismaz daļu) līdz ko viņī sāk strādāt to visu atņem, un tas viņiem nav izdevīgi... strādā neoficiāli un vēl pabalstus un atvieglojumus saņem.

Par ne trūcīgiem cilvēkiem, kuri nevar atrast darbu, parasti jau vairāk lomu spēlē ambīcijas... ja ir laba iepriekšējā pieredze, laba izglītība, netaisās iet strādāt zemākā amatā par zemāku atalgojumu... sēž uz bezdarbnieka pabalsta un gaida sev atbilstošo darbavietu.

Darbavietas ir, un iespējas veidot savu bizensu arī ir, cilvēkiem trūkst uzņēmības, un darba devēji piedāvā neadekvātus atalgojumus, darba slodzei un amatam.

Bet man negribeetos vispaarinaat. Ir, kas negrib maksaat normaali. Ir, kas nevar samaksaat normaali (uznjeemums knapi kuljas virs uudens). Ir, kas maksaa normaali. Baazt visus uznjeemeejus vienaa maisaa negribas gan.