zīdainis un dzīvnieks

up

Draudzenei kaķi pirmos mēnešus netika laisti guļamistabā. Kādreiz jau iespruka, tad uzturēšanās tikai vecāku klātbūtnē. Viņi izrādīja interesi, no attāluma mēdza skatīties uz zīdainīti, kā kko interesantu, bet tuvāka pielīšana netika pieļauta.
Paaugās bērns, tad jau uzturējās kopā. Tā aprašana bija pakāpeniska.

atceros, ka kkad lasiju, ka maajas sesks mazulim nograuzis degunu

Arī mans kaķis ir darījis pāri manam bērnam, bet nu ne gluži bez iemesla. Kaķim tika plēstas spalvas un rauta aste (bērnam tagad nedaudz pāri gadam). Gulēt ļoti patīk pie bērna, es arī neliedzu, ja vien nekāpj galīgi uz galvas virsū, kas arī ir gadījies.
Kaķis pie bērna ir dzīvojies jau no pirmajām dienām.

kad tiko atbraucu ar meitu no slimnīcas pievedu suni pie gultiņas un viņam pateicu: viņa ir nr1, ja aiztiksi izlikšu no mājas, vai kā tādā garā.

Bet suns to saprata uzreiz, ir pacietīgs kaut bērns ieķeras un rauj visu ārā, reizēm tik iesmikstas, bet esmu novērojusi tā darīt atļauj tik manam bērnam.

Draudzenei ir milzīgs kaukāzietis un kaķis! Svarīgi, lai uzmanību saņem arī dzīvnieks, lai viņa ikdienā nav krasas pārmaiņas! Redz, te ieradies kaut kāds sīkais, ne es vairs klēpī varu, ne istabā iet!

Draudzene jau radināja suni neiet istabā, nožogoja durvis. Kaķim vieglāki noteikumi - vienkārši nelīst bērnu gultiņā.

pievedu suni pie gultiņas un viņam pateicu: viņa ir nr1

Jā, mana draudzene arī viņus tā sapazīstināja! :D

Aniii - un iedarbojās?

man ir kakis un zakis, abiem attieksme neirala bij! tagat mazais vairs nav mazs, tad gan medz no kakja dabut pa ausim, ka moca so :D gul gan abi kopa :)

PAr kaķiem nezinu, bet visu mūžu apkārt suņi bijuši. Suniem VAR uzticēties, protams, cita lieta ir, ja suns guļ, bet mazais ar rokām klapē(neprognozējami, bet arī retos gadījumos suns ieķer) vai suns grib spēlēties ,nejauši iekož. Uzmanībai pret mazuli vai mazu bērnu jau jābūt vienmēr, tāpēc neredzu iemeslu pēkšni uz laukiem sūtīt vai izmest ceļmalā uzticīgo mājas mīluli. Man draudzenes suns, kad pirmo reizi satikās ar zīdaini, laizīja mazajam seju. (Jā, jā, tūlīt mammas teiks, ka tas nav sterili, vai kā), bet nu man pat to iedomājoties asaras acīs, cik mīļi tas varēja būt.

Es pagaidam nestados prieksa ka mans suns attieksies pret mazuli, jo manejais vel ir kucens, kurs trako pa maju un izdara visadas neapzinatas kustibas. Vienreiz milojas un taa man iespieda vedera ar savu milzigi kepu. Nez, nez.. bez uzraudzibas tos noteikti kopa neatstashu, japagaida kamer suns paaugas.

Paredzu, ka kakis lidis berna gulta, nezinu ka ar to cinisos, jo kakis diezgan paliels un tie sausmu stasti, ka kakis nosmace bernu man nerada nekadu uzticibu ari pret savu miermiligo minjkuunu :)

suni jau var laizit muti, jo sajut ediena(piena) smarzu. ne jau vienmer tas nozime baigo milestibu vai ko tamlidziguu.

Pavisam noteikti suns ir jāiepazīstina ar mazuli uzreiz pēc atgriešanās no slimnīcas un jāliek saprast,ka bērns te ir pirmais,taču nevar apdalīt arī suni.Jāatrod laiks arī suņa samīļošanai,paspēlēties un izvest laukā arī to(ko manuprāt var itinviegli apvienot ar ratu stumdīšanu laukā)