Mīļās meitenes!
Jā, jā...tās, kuras diskusijas sākumā neiecietīgi izteicās par to, ka :
1.arī viņām sāpot galva, ja bērns raudot ne tikai transportā, bet pieņemu arī uz ielas un principā jebkurā slēgtā telpā.
2. nav ko tām māmiņām ar tiem lielajiem ratiem kāpt pārpildītā sab. transp.
Tā kā Cosmo sarunu sadaļā kā saprotu pastāv vārda brīvība, tad gribu vien secināt, ka:
1. dažām no jums ir jāizaug līdz vecumam un apziņai, ka ja liktenis būs pret jums vēlīgs, tad kādā savas dzīves posmā piebiedrosieties bariņam Latvijas ''kara zirgi'' - māmiņas un tad cerēsim, ka būs jums klusējoši bērni un katrai pa privātam auto. Līdz tam brīdim vēl jāpaaugas un jāseko principam - ''ja nekā laba nevari pateikt, tad skaistāk izskatās, ja paklusē''.
2. Dodieties garākā ceļojumā ar lidmašīnu ( vismaz 7h) un varu likt roku uz sirds ka tas liks jums kļūt tolerantākām, saprotošākām un ar plašāku redzesloku uz šādām situācijām. Ka peredze rāda, garos lidojumos 100% būs viens maziņš raudošs bērns, kuru mamma nespēs nomierināt, lai cik liela nebūtu viņas mīlestība un prakse ar mazuļiem.
3. mēģiniet savā skaistajā jaunībā neizskatīties pēc vecmeitām, kuras neapmierina parastas sadzīviskas situācijas. Uzdodiet sev jautājumu vai tās tantes, kas atļāvās pacelt balsi uz izmisušo māmiņu ar bērnu, ar tikpat lielu entuziasmu mestos skaļi noriet bomzi, kas sēdētu autobusa pēdējā rindā, ostu pēc vecām zivīm un klusībā tukšotu savu pudeli Apinīša? Viņš būtu samaksājis par savu biļeti.Domāju, ka tad gan autobusā būtu klusums un visi mierīgi aizbrauktu līdz saviem galapunktiem, lai arī nemazgāta ķermeņa un alus smaka būtu diezgan jūtama. Mūsu sabiedrībā ļoti jauni un veci cilvēki diemžēl dzīvo ar dubultu morāli. Jaunajiem - pieredzes trūkums un līdz ar to ierobežotas empātijas spējas, vecajiem - dzīve jau apnikusi un neiecietība transporta, veikalā, pasta nodaļā utt. ir viss kas izskaistina viņu vienmuļo dzīvi.
Gribētos māmiņai no autobusa pateikt - suņi lai rej, bet karavānai jāiet tālāk :)
Lai jums visām šodien jauka atlikusī dienas daļa.