Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Kas ir smagākais, ko nācies pārdzīvot līdz šim...

 
Reitings 2542
Reģ: 07.06.2012
Man šodien diskusiju diena! :) Kas ir smagākais, ko nācies pārdzīvot līdz šim... šķiršanās, tuvinieka zaudēšana, dzīvošana vienai prom no mājām, mīļotā sānsolis, slimība... nu pilnīgi vienalga kas, un kā atradāt ceļu no tā visa ārā. Tas, kuras uzskata to par pārāk intīmu lietu - neraksta! Kāda, kura vēlas, var droši dalīties. Varbūt atradīsim domubiedrus, kuri šobrīd iet cauri līdzīgai pieredzei. Žēl, ka reizēm šis forums nav tik anonīms, kā liktos, jo cita citu jau pazīst, tāpēc šādas atklātas diskusijas te ir reti, vai arī no tā saucamajiem fake profiliem!
30.09.2013 15:35 |
 
Reitings 11429
Reģ: 02.07.2013
Es nevēlos par to runāt, nevēlos to atcerēties un nevēlos to stāstīt forumā.
30.09.2013 15:38 |
 
Reitings 2792
Reģ: 09.12.2010
Pirmais, kas ienāca prātā ir divas dzīves situācijas:
1) Pēc vidusskolas beigšanas, visa mana ģimene pagriezās pret mani, jutos kā no laivas izmesta, jo biju pieradusi pie materiāla atbalsta, bet tad vajadzēja pašai meklēt darbu un domāt, ko darīt,
2) Netieku pāri vēl joprojām - šķiršanās no puiša, traki esmu pieķērusies.
30.09.2013 15:38 |
 
Reitings 2542
Reģ: 07.06.2012
Mani pameta draugs, ar kuru biju kopā ilgi. iztrieca no mūsu kopīgā dzīvoklīša, lai tajā ielaistu citu. Viņa ievācās apmēram nedēļu pēc tam, kad es no turienes biju prom. Pirms tam mani ar viņu krāpa. Mamma mani finansiāli nekā nevarēja atbalstīt, vajadzēja pašai atrast, kur dzīvot. Tā pa savu minimālo algu īrēju istabu, mācījos un strādāju. Neatlika laika nekam. Tā laikam ir smagakā pieredze, kāda līdz šim man ir bijusi. Palīdzēja laiks, tas, ka sakartoju savas domas, apkārtejo vidi ap sevi. Tajā momentā likās, ka dzīve ir pretīga, viss riebjas, zaudēju ticību cilvēkiem, dzīve, biju vīlusies it visā.
30.09.2013 15:39 |
 
Reitings 11698
Reģ: 29.11.2012
Ar mani smagas lietas īsti nav notikušas. Ne tādas,lai es teiktu,kā Marilyn.
Liekas,ka pašreiz emocionāli smaga man ir katra ģībšanas reize. Katra reize atmostoties, liek nodomāt,ka kādreiz šī var būt mana pēdējā stundiņa.
30.09.2013 15:41 |
 
Reitings 2542
Reģ: 07.06.2012
A, kad vienā dienā pamodos, sapratu, ka trakākais ir aiz muguras, un atskatoties uz to visu, man bija tāds , kā tiešām es kaut ko tādu speju pārdzīvot, kā es tajā laikā vispār neaizgāju nolēkt no tilta vai citas muļķības, un sajutos tāda stipra. Pirmo reizi dzīve.
30.09.2013 15:42 |
 
Reitings 7908
Reģ: 05.02.2011
ir bijusi viena tāda situācija, bet es nekad lietas neņemu pārāk dziļi. nogriežu ar nazi tur, kur sliktais noticis un turpinu uz priecīgās nots. vienmēr vados pēc teiciena, ka uztraukšanās un pārdomas nemaina gfalarezultātu. tā ka tas ir tikai up to you, kā tu tiec ārā no kaut kā nepatīkama.
30.09.2013 15:42 |
 
Reitings 68
Reģ: 30.09.2013
saapiiga teema.
30.09.2013 15:42 |
 
Reitings 710
Reģ: 24.11.2010
Gandriz visu no tava mineta esmu piedzivojusi. LAIKS. Ne , nav ta aizmirstas, bet pierodi, nomierinies un ka vienmer uzrodas jaunas lietas par kuras jarisina.
Drausmigi kad gimene nodod, to nevar salidzinat ne ar kadu skirsanos no viriesa.
30.09.2013 15:42 |
 
Reitings 710
Reģ: 24.11.2010
*par kuram jastreso un jarisina.
30.09.2013 15:44 |
 
Reitings 10333
Reģ: 21.07.2011
1) Tēta nāve
2) Smagākās attiecības manā mūžā.
Attiecības var pārdzīvot un pēc 10 gadiem neatcerēties tā cilvēka vārdu, bet tuvinieka nāve ir kaut kas tāds, kas dzīvo sirdī visu mūžu, līdz pēdējam elpas vilcienam.
30.09.2013 15:44 |
 
10 gadi
Reitings 1513
Reģ: 29.01.2009
Tāds emocionāli smagākais, ko nācies pārdzīvot ir klasesbiedru/skoalsbiedru bēres...
Nu jau tie pārdzīvojumi daudz maz aiz muguras, tādēļ varu īsumā uzrakstīt...

Esmu jau kādus gadus 6 beigusi vidusskolu, bet mūsu klase ir tāda, kas ik pa laikam satiekas - tāda čupiņa , kas turamies kopā joprojām:) Līdz 9.klasei bijām divas klases, vidusskolā apvienojāmies.

Un tad bija ļoti smags posms, kad trīs (!) vasaras pēc kārtas pašnāvību izdarīja 3 mūsu klasesbiedri.
aii... negribas nemaz rakstīt... Tūkstošs domu, atmiņas, tuvinieku satikšana, bēres, sapņi,...

Vissmagāk bija, kad aizgāja pirmais... viņš bija ne tikai klasesbiedrs, bet arī (nu jau) vīra brālēns. Nu ļoti smagi. Viņš bija ārzemēs, mēs mācījāmies vidusskolā. Tas bija tik biedējošs laiks - domas par to, ka esam tik jauni, bet jau jādodas uz drauga bērēm.. jāmeklē līdzjūtības pantiņi, jāpērk ziedi, ko likt uz kapa... Tās bija nenormāli smagas bēres. Redzēt, kā jauni puiši nes zārku, kur iekšā guļ savējais..

Nākošajā vasarā, kad tikko kā brūces sadzijušas... kad nebija vairs katru vakaru jādomā par to kas un kā, kāpēc... Pakārās vēl viens klasesbiedrs. Un visas sāpes uzjundījās no jauna, ar jaunu sparu...
Un tad bija tāds brīdis - kad gribot negribot kā melnajā humorā nākas uzdot jautājumu - kurš būs nākošais?
Un pienāca vasara, kad bija arī nākošais...
Tas viss ir šausmīgi. Vairs jau nebija par žēlums, bet dusmas! Dusmas par to, ka tas čalis taču redzēja, kā sāp aizgājējiem, juta sāpes kādas tās ir, kad aiziet kāds no savējiem... un pats izdarīja to pašu izvēli.

Negribas, protams, iedziļināties...
Tas ir tas, ko nenovēlu nevienam...
Tik jocīgi, kad klases salidojumos jābrauc uz kapiem... Kad vēl jauniem būdamiem (~20g) jāatvadās no savējiem, jāredz kā ģimenēm sāp,...
30.09.2013 15:46 |
 
Reitings 2264
Reģ: 16.02.2013
Piedzīvoju pašlaik - lielā sapņa sabrugšana. Nu milzīga vilšanās.

Sapņoju, ka pēc skolas pabeigšanas būs rožaina dzīve - daudz draugu, mīlestība, ceļošu, darbs, nauda - būs stabila dzīve. Bet nekā, šobrīd esmu bez naudas, darba un dzīvesvietas, pilībā vīlusies un sarūgtināta. =(
30.09.2013 15:47 |
 
Reitings 2264
Reģ: 16.02.2013
sidze, 3 pašnāvības 3 vasaras pēc kārtas - šausmas, vai tam ir arī pamatots iemesls? Citādi izklausās tā jocīgi un nesaprotami.
30.09.2013 15:51 |
 
Reitings 5075
Reģ: 19.04.2013
Loti tuva radinieka nave/slepkaviba.
30.09.2013 15:53 |
 
Reitings 6299
Reģ: 15.11.2012
tuva cilvēka pašnāvība laikam ir smagākais, ko nācies piedzīvot, ja vispār var salīdzināt nelaimes. jau ir diezgan laika pagājis, joprojām neesmu tikusi tam pāri, un diez vai kādreiz tikšu. tam vienkārši nevajadzēja notikt. viņš ir izdzēsis ne tikai savu dzīvi. tagad visas pārējās problēmas man šķiet kā dzīves sīkumi, jo visu var labot, tikai ne nāvi.
30.09.2013 15:55 |
 
Reitings 3376
Reģ: 18.03.2012
Daudz smagu notikumu risinājām manā bērnība, taču tam esmu tikusi pāri un palaidusi. Pēdējos gados, salīdzinoši, nekādi šausmīgi notikumi nav bijuši.
30.09.2013 15:56 |
 
10 gadi
Reitings 1513
Reģ: 29.01.2009
EnergyDrink,
nezinu... tie puiši bija tādi, ka ārēji nekas neliecināja par ko tādu..vispār, ka var par ko tādu domāt...
Normālas ģimenes, darbs, viss bija.
Diviem laikam tomēr mīlestība pārāk sāpēja, neizdevušās attiecības.... Protams, tas izsāpētu un pārietu. Tas nebija tā vērts, lai izdarītu ko tādu...
Viens laikam vēl muļķīgāku iemeslu pēc - bija paņēmis daudz ātros kredītus un nespēja atmaksāt. Lūk, cik muļķīgi. Lūk, kāda dzīve.

Bet tās ir tikai runas, meklējot atbildes uz daudzajiem jautājumiem...

Es tieši tajos brīžos domāju - KAM ir jānotiek cilvēka prātā, dvēselē, lai padarītu sev apzināti galu, lai tā sāpinātu tuviniekus?!
30.09.2013 15:56 |
 
Reitings 775
Reģ: 09.10.2010
Mana vectēva zaudējums - ir pagajuši 9 gadi, bet liekās, ka tas bija vakar :(
Liels pārdzīvojums bija arī tad, kad aizbraucu it kā strādāt uz Īriju, un atgriezos pēc 9 dienām, tas bija drausmīgs laiks manā dzīvē.
Ir bijušas vēl sāpīgas lietas, bet nav tik ļoti skumju vērtas.
30.09.2013 15:57 |
 
Reitings 1012
Reģ: 20.08.2013
Daudz kas ir bijis (par to nevēlos runāt un atcerēties), bet tagad saprotu, ka citiem ir vēl trakāk (draudzenei puisis šovasar nositās, kopā 9 gadus bija).
30.09.2013 15:58 |
 
10 gadi
Reitings 2594
Reģ: 08.03.2013
Mana vectēva nāve.
Un mazajam brālēnam pirkstu iespiedu durvis. Tas ir tik briesmīgi to redzēt, viņam sāp un es esmu pie tā vainīga. Tas bija 4 gadus atpakaļ, bet vēl atceroties to visu nāk raudiens un bailes. Bwt nu ir vinam viss ok. Bet mācība uz visu mūžu. :(
30.09.2013 15:58 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits