kādi un cik daudz būtu komentāru, diskusiju, ja internets nebūtu anonīma vide (vismaz šobrīd, kad pastāv iespēja no citām meitenēm slēpties aiz izdomātiem nikneimiem un bildēm)?
Būtu daudz savādāk. Daļa no šeit esošajām meitenēm šeit nebūtu, jo kaunētos, ka kāds uzzinās, ko viņas runājušas. Daļa uzvestos savādāk - vairāk piedomātu pie tā, ko un kādās tēmās raksta. Daļa joprojām uzvestos tāpat kā tagad - tās, kurām nekas nav slēpjams, kā arī tās, kuras vienkārši neapjēdz, ka būtu labāk, ja citi nezinātu, kādas viņas ir. Joprojām pa kādam trollim, pa kādai muļķei, kas ar sevi lepojas.
Internets jau tā pati sabiedrība vien ir. To veido cilvēki. Tāpat kā dzīvē, arī internetā ir dažādi cilvēki. Atšķirība tā, ka internetā jebkurš var būt, kas vien vēlas. Tu vari būt Tu pati, ar savām ikdienas lietām, nedienām un mazajām uzvarām, bet vari sev radīt kādu tēlu un mēģināt citus pārliecināt, ka tiešām esi tāda, par kādu izliecies. Tas var izdoties un var neizdoties.
Bet šeit jau to tāpat redz - kura atnākusi vienkārši aprunāties, dalīties domās un smelties kādu ideju, kura šeit ir, lai vienkārši izrādītos ar savu (izdomāto) veiksmesstāstu, bet kura mēģina kompensēt to, kas dzīvē nav izdevies ar mēģinājumu tēlot labāku, nekā viņa ir. Tas pats, kas dzīvē, tikai aiz izdomātiem vārdiem. Tikai tie izdomātie vārdi un aizlienētās bildes nekādi nespēj nomaskēt personību. Kurai tas patiks, kurai ne, bet arī šeit, internetā mēs esam tādas, kādas esam. Lai cik ļoti necenstos to slēpt.
Tas nav tikai šajā portālā, tas ir visur, kur ir iespēja kaut ko komentēt, par kaut ko diskutēt. Ir skumji skatīties, kā cilvēki izrāda savu tukšumu, bezjēdzīgo naidu un ilgi kāroto pārākuma sajūtu, kuru atļaujas izpaust tikai tāpēc, ka zin, ka nedz kaimiņš, nedz radi, nedz arī draugi nekad neuzzinās, kurš tad ir bijis kārtējā aizvainojošā, pazemojošā un naidpilnā teksta autors.
Man šorīt kaut kāds pārdomu rīts, laikam tāpēc tik gari sanāca...