Ķeizarīši

Lol. Varbuut man arii vajadzeetu saakt piipeet zaljo, tad piipeeshanas laikaa izgudrotos murgus sarakstiit uz papiira un nosuutiit kaada zjurnaala redakcijai. Varbuut normaalu naudu pat nopelniitu. :D

Man ir pazīstami brālis un māsa, abi ķeizarbērni, abi vienu vecāku bērni, 3 gadu starpība. Brālis - lupata, dzīvo pie vecākiem, nemācās, strādā gadījuma darbus, reāli nekādas mērķtiecības. Māsa - palielas organizācijas vadītāja, veiksmīgi precējusies, savos divdesmit plus nopelnījusi pusi no divistabu dzīvokļa (otra puse kredītā), mašīnu un tā tālāk. Tas jau vien apgāž visu šī stereotipa loģiku.

TOMĒR... Bērniem, lai cik tas arī sāpīgi un nepatīkami nebūtu, vislabāk ir dzimt dabīgā ceļā to iemeslu dēļ, kuru jau te minēja. Ļoti žēl, ka nevaru atcerēties, kā sauca to materiālu, bet man vidusskolā bija ļoti gudra bioloģijas skolotāja, kas internetā bija atradusi aprakstu par to, ko mazulim iemāca dabīgas dzemdības. Viena no lietām bija, kā vēl tagad atceros, ka no katras bezizejas ir izeja.

Man puika nāca pasaulēar ķeizardriezienu/
2.5 gadi. bērnu dārzs:
ir atīstītāks par citiem grupas biedriem, jau kādu laiku iederās trisgadnieku un lielāku bērnu grupā ( netiek pārcelts, jo lielie protams abižos ) + ir savas grupiņas līderis un meiteņu pavedinātājs uz nedarbiem :D

Es gan gribeetu oponeet viedokli par to bezizeju. To, kas ir izeja vai bezizeja, beerns saak aptvert krietni vien veelaak. Ziidainja koncepts par pasauli balstaas uz "viss, ko nespeeju ieraudziit, nemaz neeksistee". Jaundzimushais nemaz nespeej aptvert taadu abstraktu domu par izeju no bezizejas, kur nu veel iemaaciities kaut kaadu dziives maaciibu stundu. Peedeejaa laikaa ir ljoti ienaacis modee pieliidzinaat ziidainja un pat embrija domaashanu un uztveri pieaugusham, attiistiitam cilveekam, kas man kaa skeptiski noskanjotam cilveekam, kuram nav svesha pedagogija, psihologija un fiziologija, liekaas briizjiem smiekliiga. Bet nu cilveekiem ir kaut kaa taa naudinja jaanopelna. Ja nebuutu taadu ideju, tad arii daudzaas gudraas beernu attiistiibas speciaalistes vareetu rakt kartupeljus vai adiit zekjiites paardoshanai.

Krista, tur tas nebija tā pasniegts, kā tu to tagad skaidroji, es vienkārši atstāstīju saviem vārdiem. Tas bija daudz komplicētāk. Un ne jau tā, kā, piemēram, smaidīt vai runāt iemācās, bet kaut kādā prāta līmenī jebkuram cilvēkam ir tā tieksme meklēt to izeju vai nosauc to kā gribi. Man grūti paskaidrot, pameklēšu to materiālu, moš man e-pastā ir, te domāju daudzām būtu interesanti to palasīt.

Vienīgā ieta ko zinu par ķeizarīšiem ir tas, ka viņiem ir vājāka imunitāte, viegli saķer visādus vīrusus./i]
nekā.
viss ir atkarīgs no gēniem, ko māminā ir ēdusi visas dzīvēs laikā un ko ēda grītniecības laikā + apkārtējā vide.
protams bērni mēdz slimot, itsevišķi, kad sāk iet b.d.

uj un protams tēvs :D :D :D
galvenais ko tēvs ēda sievas grūtniecības laikā:D

Man grūti paskaidrot, pameklēšu to materiālu, moš man e-pastā ir, te domāju daudzām būtu interesanti to palasīt.

Tas buutu forshi.

Noteikti , ka dała taisnības tur ir. ja viss būtu tik skaisti un viegli, un vienkārši , tad jau visas dzemdētu ar keizargrieziena palidzibu.. Bet pasas redzat, kādi bērni tagad paliek. Un kāpēc tad iesaka dzemdēt pašām ? Jo piedzimšanai un nāvei ir vairākas stadijas , kam jāiet cauri . Varbūt jāpaskatās uz to nedaudz "dziłāk", Nevis jāmāna sevi. Protams , ka arī katrs gadījums ir individuāls, un nekas nav neizmaināms :) bet jābūt tomēr erudītām un jāpainteresējas par dabas likumiem.

Man ir ķeizarmeitiņa un tādu aktīvisti neesmu redzējusi. :D Tiek apmeklēti visi iespējamie pulciņi, uz skolu ar sajūsmu.

Starp citu, tajā rakstā nebija minēts, ka VISI ķeizargrieziena veidā dzimušie ir tādi nīkulīgāki, nevarīgāki, memļīgāki utml.
Negatīvais iespaids bija minēts gadījumos, kad mātei vienkārši ir bailes no dabīgām dzemdībām, tādēļ pati izvēlas ķeizargriezienu. Tā tiekot pārtraukts dabiskais process, paredzētā saikne un kas tur vēl...

Raksta filozofija man patika, manuprāt, tā lika domāt to vislabāko, gribēt vislabāko, nešaubīties, nebaidīties, bet droši virzīties uz bērna piedzimšanas brīdi.
Mēs katrs iedvesmojamies savai rīcībai no kā cita. Vienai vajag horoskopus katru rītu, citam der iedrošinoši vārdi vai teksti, kas liek domāt, ka viss būs kārtībā, ja pati domāsi, ka viss būs kārtībā.
Kas tur nepareizs?! Viss, kamēr gribam to labāko, ir pareizi!

Ance, sameklē gan, būtu interesanti palasīt! ;)