Jūtos lepna, guļu slimnīcā, izolēja no ārpasaules, steiga ,panika, ielika slimnīcā, neko neteica un tad piepeši atnāca laipna dāma, gadi kādi 60 un teica- 'jaunā dāma, jums ir difterija'
Šoks, panika, neziņa.. Bet kā? Biju vakcinēta..
Šobrīd rit mana astotā diena, nezinu, kad izlaidīs, kad nē, vienīgais ko varu darīt, ir skumt pēc mīļotā un domāt, par dzīvi.
Bet skumji, ka nebija neviena simptoma par šīs slimības esamību... Būtu atdevusi galus, ja laicīgi nebūtu aizgājusi pie doktora.
Bet interesants ir tas fakts, guļu šeit, bet nezinu konkrētu datumu, kad tikšu ārā, ne to vai vispār tikšu, salasoties šausmu lietas internetā, liekas, ka, kā ielika mani te, tā te es arī palikšu.. (sapratāt)
skumji, ka tā īsti nav pieredze ārstiem bijusi ar difteriju, bet bez simptomiem.
87
