mamma

Nē-es domāju tādā ziņā,ka nesēžu un negaidu sodu katru dienu,kā tas bija tad-kā piemēram,bērns piedzims slims,bērns piedzims miris,bērnam kaut kas notiks,man pašai kaut kas notiks..Nu tādā garā.

Bet to ka ar uzviju sanemam to ko nodaram citie. Tas nu ir fakts.

loti interesanti izveidojas attiecibas mate-meita, tad, kad meitai pasai berni ir. cita saskata sevi varbut kludas, cita apzinas, ka iespejams vecaki pareizi ir rikojusies un vina tapat darism un veidos so attiecibu modeli ar berniem, bet mana gadijuma-es redzu tik daudz ko "nepareizu"(zinu,ka man nav tiesibas nosodit otru), ka pati nevelos to saviem likt pieredzet(piedzivot-izkalusitos parak skarbi).

Katru ( vai katru otro) dienu sarakstāmies draugos. Tiekamies apmēram 1x pa diviem mēnešiem. Attiecības ir diezgan labas, protams ir daži atsķirīgi uzskati un tā, bet tā kā katrai ir sava dzīve, tad tas attiecības nemaina.

kubiete, tak ko tu ka tads sogis uzbazies. ja cilveks saprot savas kludas, tad , manuprat, viss ir loti labi un pareizi. galvenais ir saprast nevis ceret, ka viss pec kaut kadas tur karmas tagad atpkal naks un ar uzviju, jo ta saprasana reizem ir vienlidzspeciga ka bumeranga efekts.

Sazvanamies 1-2x mēnesī. Tiekamies tik tad, kad esmu Latvijā t.i. vidēji 1-2x gadā. Attiecības mums nekad nav bijušas tik spīdošas, kā man gribētos, bet ar varu jau mīļš cilvēkam nebūsi.

Nu jā,svarīgi ir apzināties savas kļūdas,patiešām tās apzināties,savu vainu atzīt un spēt lūgt piedošanu no visas sirds,jo tas lielu daļu vainas dzēš. Ir cilvēki kas tam tic,ir-kas netic,katram savs. Mēs ģimenē esam tādi cilvēki,kas prot no sirds lūgt piedošanu,atklājot visus savus pāridarījumus tā,ka pēc tam tas viss var aiziet pagātnē. Mācīšu to arī saviem bērniem. Jau no agras bērnības atceros,cik gruti tas bija-aiziet un lūgt to piedošanu,turklāt vēl runāt par to,bet pēcāk paliek vieglāk-visiem.
Liela nozīme mātes-meitas(bērnu)attiecībās ir tam,vai tur ir mīlestība.Ir daudz ģiemenes,kur šīs mīlestības nav. Ir mātes instinkts(arī ne vienmēr),bet mātes mīlestība dažkārt vispār var neatnākt. Par to bija labs raksts reiz kaut kur lasīs. Daudzas mātes šis apgalvojums sadusmo,bet tā tas ir-daudzas mātes savus bērnus nemīl,vai iemīl ar laiku. Un par to nav jākaunās. Jākaunās ir tad,ja māte nav spējīga veikt savus mātes pienākumus.

Sazvanamies reti, bet viņa bieži brauc ciemos. Nepatīk man tarkšķēt pa telefonu, to man ne viens vien pārmetis, ka it kā neinteresējos, bet tā īsti nav.
Pēdējā laikā attiecības vairs nav tādas, kā agrāk, laikam pie vainas mana pieaugšana un izpratne par daudzām lietām. Viņa nevar pieņemt, ka man ir savs viedoklis, es nevaru pieņemt, ka mēs viņai esam divi bērni, bet acīmredzami ir liela atšķirība, kā viņa pret katru attiecas. Vispār tas ir sāpīgi un ar to sāpi es laikam arī nomiršu, jo to vienkārši nav iespējams atrisināt. Laiks iet, bet rūgtums paliek.

Sazvanaamies reizi nedeelaa, tiekamies kaadas 2 riezes gadaa, kad es braucu uz LV, vai mamma ciemos. Taa kaa man riebjas runaat pa telefonu un mees biezhi nerunaajam, man mamma pietruukt.

Attiecības normālas, bet nekontaktējamies bieži. Dzīvojam dažādās pilsētās, ar mani māte parasti sazvanās tikai tad, ja kaut kas patiešām jāsaka, jo zina, ka nemīlu stundām beztēmā muldēt pa telefonu. To dara mana māsa, kas mātei zvana ik dienas.

Sazvanos katru dienu, pat vairākas reizes dienā, bet nu tā privāto dzīvi sīkumos neiztirzāju, tāpat pļāpājam, ciemos krietni retāk, nu reizi divās nedēļās kkā tā.

kubiete, tak ko tu ka tads sogis uzbazies. ja cilveks saprot savas kludas, tad , manuprat, viss ir loti labi un pareizi. galvenais ir saprast nevis ceret, ka viss pec kaut kadas tur karmas tagad atpkal naks un ar uzviju, jo ta saprasana reizem ir vienlidzspeciga ka bumeranga efekts.

Bulšits. patiksu stulbu piemeru, jo skatos citadi nesapratisi. Es nogalinu tavu tuvinieku, tad smagi nožēloju, ludzu piedosanu. Un viss? Staiga vesela? Kāda tur karma vai sods.:D

sazvanamies katru dienu vairākas reizes.. kad brīvāks laiks varam runāt stundām ilgi ... :D
satiekamies, retāk.. cenšos vismaz reizi mēnesī aizbraukt, bet ne vienmēr sanāk, jo mēs dzīvojam talu viena no otras.. pagājušo nedēļ vecaki bija pie manis ciemos.. :)
tagad novembrī būs atvaļinājums un došos pie viņiem..

Kubiete-fizisks kaitējums otram,visbiežāk,tiek sodīts ar brīvības atņemšanu. Tas,ka tas bija kā piemērs,tomēr kalpo par to,lai salīdzinātu pāridarījuma smagumu. Nevar salīdzināt nesalīdzināmas lietas.

Zini citkart sirdssapes ar ir milzigas.

Nav. Ar tēti sazinos katru dienu, tiekamies brīvdienās.

Nesazinamie. Nezinu ka vinai iet un neinterese. Reizi 2 gados kko uzzinu par vinu.

katru dienu. reizēm apnicīgi, jo nav pat ko stāstīt. satiekamies reti.

Katru dienu kada vestule,sms noteikti, pat vairakas. Zvani - reizi tris vai cetras dienas.

3-4x nedēļā sazvanāmies.
Tiekamies kādas 4-5x gadā.