sveikas. uzreiz saku ka šī nav desa un es neesmu trollis. esmu piemirsta cosmo lietotāja un man ļoti vajadzīga palīdzība, padoms. nerakstu no sava vecā profila, jo dažas meitenes te zina mani arī ārpus cosmo. varat arī neminēt kas es esmu, diez vai jūs atminēsiet pareizi.
par situāciju. man ir starp 20 un 30 gadiem, ir bērns un vīrietis ar kuru attiecības nekad nav bijušas spožas, bet pēdējā laikā iet pavisam traki. negribu stāstīt sīkumos jo tas nav nozīmīgi, bet es jūtu tādu bezcerības sajūtu kad domāju par to. un, kādreiz tā nebija, bet pēdējos pāris mēnešos pēc katra strīda vai pat kad iedomājos kāda ir mana dzīve, nē attiecības, es jūtu, to grūti aprakstīt, tādu kā pilnīgi fizisku vēlmi izbeigt savu dzīvi. es laikam neprotu paskaidrot bet tā sajūta ir tik stipra, ka man grūti tai pretoties. vienīgais kas palīdz ir doma par bērnu, bet man bail ka pienaks diena kad ar to nepietiks... es par tādām lietām esmu domājusi jau kopš bērnības, kādu laiku gan bija piemirsies, bet tagad ir galīgi traki kopš vasaras vidus. mans opis pakārās, es baidos, ka ar mani notiks līdzīgi.
es nevaru iet pie psihiterapeita, jo tas ir pārāk dārgi. es nevaru par to teikt savam vīrietim jo es nedomaju, ka viņš to uztvers nopietni, viņš varētu tikai pasmieties un tas būtu briesmīgi. es negribu stāstīt vecākiem jo viņi pārdzīvos. kā palīdzēt sev? kā tikt ar to galā neiesaistot miljonu cilvēku? man ir ļoti bail, ka par to varētu uzzināt bāriņtiesa un tamlīdzīgas iestādes un izlemt atņemt man bērnu. lūdzu, es gaidu kādu padiomu.
2
