Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

izdarīt pašnāvību

 
Reitings 2
Reģ: 28.09.2013
sveikas. uzreiz saku ka šī nav desa un es neesmu trollis. esmu piemirsta cosmo lietotāja un man ļoti vajadzīga palīdzība, padoms. nerakstu no sava vecā profila, jo dažas meitenes te zina mani arī ārpus cosmo. varat arī neminēt kas es esmu, diez vai jūs atminēsiet pareizi.
par situāciju. man ir starp 20 un 30 gadiem, ir bērns un vīrietis ar kuru attiecības nekad nav bijušas spožas, bet pēdējā laikā iet pavisam traki. negribu stāstīt sīkumos jo tas nav nozīmīgi, bet es jūtu tādu bezcerības sajūtu kad domāju par to. un, kādreiz tā nebija, bet pēdējos pāris mēnešos pēc katra strīda vai pat kad iedomājos kāda ir mana dzīve, nē attiecības, es jūtu, to grūti aprakstīt, tādu kā pilnīgi fizisku vēlmi izbeigt savu dzīvi. es laikam neprotu paskaidrot bet tā sajūta ir tik stipra, ka man grūti tai pretoties. vienīgais kas palīdz ir doma par bērnu, bet man bail ka pienaks diena kad ar to nepietiks... es par tādām lietām esmu domājusi jau kopš bērnības, kādu laiku gan bija piemirsies, bet tagad ir galīgi traki kopš vasaras vidus. mans opis pakārās, es baidos, ka ar mani notiks līdzīgi.
es nevaru iet pie psihiterapeita, jo tas ir pārāk dārgi. es nevaru par to teikt savam vīrietim jo es nedomaju, ka viņš to uztvers nopietni, viņš varētu tikai pasmieties un tas būtu briesmīgi. es negribu stāstīt vecākiem jo viņi pārdzīvos. kā palīdzēt sev? kā tikt ar to galā neiesaistot miljonu cilvēku? man ir ļoti bail, ka par to varētu uzzināt bāriņtiesa un tamlīdzīgas iestādes un izlemt atņemt man bērnu. lūdzu, es gaidu kādu padiomu.
28.09.2013 09:44 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Ar gimenes arsta nosutijumu un diagnozi "smaga depresija" psihoterapeits vai psihiatrs ir valsts apmaksats pakalpojums, cik man zinams.

Domaju, aiziet pie gimenes arsta un prasit palidzibu ir praatiigaak, neka karties.

Izturiibu!
28.09.2013 09:49 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
NAV NEATRISINĀMU PROBLĒMU!
Ja nav atrisināmas ar reālu rīcību, tad ar attieksmes maiņu pavisam noteikti.

Ir tikai jāgrib un jābūt gatavai reāli rīkoties. Ja tu audzini bērnu, tad jo īpaši svarīgi ir pēc iespējas ātrāk izrāpties no tās pesimisma bedres.

Ja pesimismu rada neveiksmīgās attiecības, tās jāuzlabo vai jāpārtrauc.
Ja līdzekļu trūkums, jāmeklē iespējas, kā tos palielināt.
Ja emocionālās problēmas, kad pa lielam viss ir kārtībā, jāmeklē palīdzība - līdzcilvēkos, ārstos, dažādos dienestos vai pie citiem speciālistiem.
28.09.2013 09:52 |
 
10 gadi
Reitings 5929
Reģ: 29.01.2009
man ir ļoti bail, ka par to varētu uzzināt bāriņtiesa un tamlīdzīgas iestādes un izlemt atņemt man bērnu. lūdzu, es gaidu kādu padiomu.



Tev ir bail, ka varētu atņemt bērnu, bet nav bail atstāt bērnu bez mātes?
Saņemies, runā ar saviem tuvajiem, neturi sevī. Varbūt parunāsies un kļūs viss daudz gaišākās krāsās, jo šobrīd es neredzu pēc Tevis aprakstīta bezcerības situāciju, lai vispār kaut kas līdzīgs prātā nāktu.
28.09.2013 09:53 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Parfait, ja ir depresija (un es sheit domaaju slimiibu, nevis "a man peedeejaa laikaa ir beediigi jo puisis pameta") tad domas par kaarshanos naak praataa arii bez jebkaada reaala iemesla.

Un slimiibas ir jaarstee.
28.09.2013 09:55 |
 
10 gadi
Reitings 5929
Reģ: 29.01.2009
57days, es saprotu, bet daudzi vārdu "depresija" un "pašnāvība" lieto nevietā :D
Ja depresija kā slimība tiešām IR, tad, PROTAMS, ka jāārstē.
28.09.2013 10:01 |
 
Reitings 13796
Reģ: 23.10.2010
Vai ir kaut viena lieta uz šīs pasaules, kas tev iepriecina?
28.09.2013 10:01 |
 
Reitings 2870
Reģ: 20.12.2012
Mīlulīt, mums katram ir savas sāpes un kreņķi, bet man vienmēr palīdz doma par to,kas ir labs manā dzīvē, kad jūtos galīgi dranķīgi. Neesmu mamma, bet man liekas, ka katrai māmiņai bērniņš ir spēcīga motivācija, lai cīnītos. Viņam Tu esi pats dārgākais cilvēks, neaizmirsti to:) Pašnāvība neko neatrisinātu, tikai izpostītu Tavu tuvāko dzīves. Tu pati esi jauna, viss nokārtosies, beigsies šīs problēmas, nāks nākošās:)
28.09.2013 10:07 |
 
10 gadi
Reitings 2152
Reģ: 02.04.2011
Pēc Tava problēmas apraksta šķiet, ka tiešām ir nopietni un teksti "smaidi, izrunājies ar krustmāti Doroteju vai apmeklē izšūšanas pulciņu" ir kaķim zem astes. Šķiet, ka Tev tiešām nepieciešama profesionāla palīdzība. Ir jābūt iespējai, kā to saņemt. Lūdzu, meklē to.

Šis ieteikums ir ļoti labs:
Ar gimenes arsta nosutijumu un diagnozi "smaga depresija" psihoterapeits vai psihiatrs ir valsts apmaksats pakalpojums, cik man zinams.


Tikai nekaunies! Kas ir vērtīgāk - nokaunēties vai redzēt, kā izaug Tavs bērniņš?

Pirms ne tik ilga laika es šādā ceļā zaudēju ļoti nozīmīgu cilvēku. Tu man esi sveša, bet zinu, ka arī Tev ir cilvēki, kuriem Tu rūpi, tāpēc, lūdzu, neaizej tā!
28.09.2013 10:23 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
gribi lai berns visu savu atlikuso dzivo vaino sevi, ka nebija mammai gana labs? nu ja tev pie dir*s, ej un karies.
28.09.2013 10:34 |
 
Reitings 2
Reģ: 28.09.2013
paldies par komentāriem. ņemšu prātā to ieteikumu par ģimenes ārstu. uz doto brīdi gan nevaru iedomāties ka es to viņai stāstu, jo man jau te bija grūti to izstāstīt un pirms tam vajadzēja atzīt pašu faktu sev.
protams ka mani daudz kas iepriecina un es nesēžu caurām dienām raudot par savu smago dzīvi. es strādāju, vedu bērnu uz dārziņu, izeju sabiedrībā. attiecības arī nav nemaz tik sliktas kā varbūt izklausās pēc sākotnējā apraksta, bet īsti laimīga arī nejūtos tomēr es nejūtos arī nelaimīga. es protams domāju par savu bērnu un vienmēr kad man tas uznāk es viņu apķeru un turos pie viņa cieši, lai es neko neizdarītu. tā nav depresija vai skumjas vai izmisums tā ir tieksme, kas man liek par to domāt. atceros kad biju maza meitene es dzīvoju 12. stāvā. es mēdzu uz palodzes zīmēt kvadrātu, kur es stāvēšu kad lekšu lejā. ja man jāanalizē sevi tad man šķiet ka es estieku galā ar ārpuskārtas situācijām, skumjām, bet ikdienā es esmu parasts cilvēks. es tikai baidos ka kādā situācijā es varu arī sevi nesavākt un es no tā mežonīgi baidos bērna dēļ. iespējams ja bērna nebūtu arī manis vairs nebūtu.
28.09.2013 10:34 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
tev bail, ka bernus atnems barintiesa, bet pasai notities nav bail? Ej iesakuma kaut pie gimenes arsta.
28.09.2013 10:35 |
 
Reitings 5516
Reģ: 03.08.2013
Beibe.Marta, nešauj nedaudz pār strīpu? Man jau šķiet, ka autore minēja, ka viņai ir BAIL, ka viņa kaut ko sev nodarīs, ne? Protams, man arī būtu bail stāties psihoterapeita uzskaitē, ņemot vērā, ka bāriņtiesa par apsārtušu dibenu var atņemt bērnu. Nevajag uzreiz tā uzbrukt un izteikt kaut kādus debīlus apgalvojumus.

Autore, es tavā vietā tiešām saņemtos un aizietu pie tā ģimenes ārsta. Varbūt, ja neesi tam vēl gatava, pameklē netā telefona numuru, kas paredzēts tādām situācijām. Kaut kādas bezmaksas psihologa konsultācijas? Domāju, ka pusi ceļa jau esi nogājusi te uzrakstot.
28.09.2013 10:44 |
 
10 gadi
Reitings 2152
Reģ: 02.04.2011
Noskumusī, patiesi, patiesi meklē rīcībvariantus! Un par ieteikumiem nesaki paldies tikai pieklājības pēc, zinādama, ka tik un tā neko nedarīsi, jo atradīsies miljons un viens bet. Šķiet, ka šī tieksme sāk traucēt un baidīt Tevi pašu, tātad Tu to nemaz negribi darīt. Es neesmu šīs jomas speciāliste, bet domāju, ka tas ir ļoti labs iemesls, lai rīkotos.
28.09.2013 10:48 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Ance, sorry, bet nee. Es klatiene vel vinu kartigi saplaukatu lai atjedzas un sak meklet realu palidzibu nevis chikst, ka bail. Un jau tas vien, ka apzinas savu problemu un par to runaa, liecina par to, ka nemaz negrib darit sev galu.
28.09.2013 11:02 |
 
Reitings 36
Reģ: 05.09.2012
Cilvēki, kuri runā par pašnāvību, arī ir gatavi to darīt. No pieredzes saku, ka man dzīvē nācās ar to saskarties, un var iet ieskrieties visi ārsti un gudrie psihologi, jo viņi spēj palīdzēt tikai apjēgt problēmu,nevis izārstēt to. Par atlabšanu ir atbildīgi tuvākie, un ja viņi neko nedarīs,tad tevi izglābt var tikai tavs veselais saprāts un nekas cits. Paldies augstākajam, bet beigās neviens sev pāri nenodarīja, jo cilvēki, kuriem rūp savējais, ir spējīgi uz visu, lai nesekotu sliktākais scenārijs. Un man ir žēl lasīt, ka vīrs nespētu to uztvert par pilnu.
28.09.2013 11:16 |
 
10 gadi
Reitings 150
Reģ: 15.05.2013
Nemaz nevajag ģimenes ārstu. Ļermontova ielā 1 ir garīgās veselības aprūpes ambulatorā nodaļa, kur varot aiziet bez nosūtījuma un bez maksas. (galvot nevaru, bet man tā stāstīja)
28.09.2013 11:23 |
 
Reitings 1319
Reģ: 11.10.2009
Noskumusī, saprotu kā jūties. Ja ir saprotoši vecāki- izstāsti viņiem visu, man tuvienieku atbalsts ļoti palīdzēja, kaut, ticu, ka viņi izgāja cauri ellei.

Apdomā- kas ir tas kas Tevi dara nelaimīgu? Un centies no tā tikt vaļā..

Kā arī mēģini tikt pie psihoterapeita caur ģimenes ārstu(kā jau meitenes iepriekš ieteica).

Mana psihoterapeite gribēja man izrakstīt antidepresantus, no kuriem pilnībā atteicos, tāpēc viņa ieteica Nervus Strong kapsulās(bezrecepšu)- 2x dienā, 3 mēnešus; varbūt Tev arī palīdzēs.
28.09.2013 11:26 |
 
Reitings 1319
Reģ: 11.10.2009
Un galvenais atceries, ka Tev ir bērns- galvenais motivators- kura dēļ Tev jātiek ārā no šīs depresijas bedres! Turies! :)
28.09.2013 11:27 |
 
Reitings 575
Reģ: 20.06.2012
Vai esi lasījusi žurnālu "Annas psiholoģija" ?
Nopietnām problēmām būtu jāiesaka kaut kas nopietns, bet, ja baidies par to runāt, uzraksti viņiem vēstuli, lūdz padomu, izstāsti rakstiski, varbūt pēc tam spēsi arī par to runāt ar ārstu. Iespējams paši vēlēsies tev palīdzēt, pēc tāda izmisuma sauciena.Galvenais, nečīksti un negaidi, meklē palīdzību, ja reiz esi iesākusi to darīt šeit!
Patiesībā, muļķīgi, cilvēks meklē palīdzību forumā, nevis pie speciālistiem, krīzes centros vai citur...
28.09.2013 11:43 |
 
10 gadi
Reitings 5929
Reģ: 29.01.2009
Annija, labi, ka vispār meklē un apzinās problēmu :) galvenais tikai neatmest ar roku!
28.09.2013 11:45 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits