Velku tīras, kārtīgas drēbes, pati esmu sakopusies, tādēļ neuzskatu par vajadzību staigāt svārciņos, apspīlētā topiņā un augstos papēžos. Citreiz esmu džinsās, citreiz ērtās biksēs (jā, arī trenūzenēs). Parasti tās ir maikas, topiņi, ērtas jakas, ko velku. Kaut kur jau reiz šo rakstīju un absolūti piekrītu - esmu tādā paskatā, lai nav kauns, ja jāatver durvis un nav jāpārģērbjas, lai to pašu miskasti iznestu. Par džinsām runājot - visas nav tādas cietas, neērtas, man ir vienas džinsas, kas ir gandrīz vai kā auduma, plānas, ērtas.
Jā, mājas ir tā vieta, kur varu atlaist un būt tādā paskatā, kādā vēlos. Vīrietis mani nemīl mazāk tikai tādēļ, ka ierauga mani treniņbiksēs un paspūrušiem matiem, kas, manuprāt, ir pieaugušu cilvēku loģisks uzskats. Godīgi - nevaru iedomāties, kādam jābūt vīrietim, lai sagaidītu sev blakus 24/7 cacu, kura augstpapēdenēs tīra grīdu un gatavo ēst. Es nevaru iedomāties, ka liktu vīrietim visu dienu būt man līdzās, piemēram, uzvalkā, man ir ērti, ja arī otrai pusītei ir ērti.