bet, ja valsts pārvaldei ir iespējas izsekot personas mobilā telefona atrašanās vietu, tad viena indivīda dzīvība un 1000 cilvēku dzīvības nedrīkst būt atsevišķos svaru kausos.
Redz, protams, ka man gribētos, lai mani arī pasargā atsevišķi, diemžēl tas prasa tādus resursus, ka fiziski nav iespējams. Šobrīd datus par Tava mobilā telefona atrašanās vietu ieraksta dators. Vai vari iedomāties, kādi cilvēkresursi nepieciešami, lai ikdienā spētu nokontrolēt 2,5 miljonus cilvēku? Un tā ir tikai Latvija. Katru apskatīt, kur viņš iet un vai viņam kas nedraud? Tas fiziski nav iespējams. Tos draudus 1000 cilvēkiem arī pa lielai daļai izvērtē dators - respektīvi filtrē Tavus zvanus un vietas, kur ej, ko runā pa telefonu un pēc filtriem, ko tam iedevusi drošības policija, izceļ tos, kas ir aizdomīgi - tos tad arī apskatās drošības policija. Neskatoties uz tehnikas progresu, nav iespējams paredzēt draudus konkrētam indivīdam, bet vismaz masai noteikti var.
Satversmes pants, kas paredz, ka ikvienam šajā valstī ir tiesības uz dzīvību un veselību, paredz, ka katrs, kas mēģinās veikt kādus nodarījumus pret šīm lietām, tiks sodīts likumā noteiktajā kārtībā. Tā nesola, ka 100% novērsīs jebkādus draudus tām. Tāpēc Tev ir iespēja vērsties policijā, ja kāds Tev salauž roku, bet piekritīsi, ka nav iespējams, ka valsts nodrošina Tevi ar policistu, kurš 24/7 ir Tev blakus un aizsargā Tevi no jebkādām varbūtībām, ka tas vispār varētu notikt? Par to jau tā ir domāts, tāpēc patrulē pašvaldības policija, kas tad arī skaidrojas ar visādiem aizdomīgiem tipiņiem - alkoholiķiem, narkomāniem, citām aizdomīgām personām, lai mazinātu to varbūtību, ka Tev ejot pa ielu kaut kas notiks.