I threw your shit into a bag and pushed it down the stairs....

Paldies, nu man galvā tā dziesma nonstopā būs :D

Drīzāk tā ir nevis intuīcija, bet saprašana, ka kaut kas nav labi un liela vēlēšanās, ko mainīt, tādejādi rīkojoties tā, kā iepriekš nav darīts.

Jā, piekritīšu womankind, tādos brīžos viņi saprot, ka jāmaina attieksme, ja grib būt ar sievieti. Bet domāju, ja šādā situācijā vīrietis pēkšņi kļūst romantiskuma kalngals utt., iepriekš tāds neesot, tad tas nav uz ilgu laiku un drīz vien atkal būs tāds pats kā iepriekš... manuprāt.

noteikt brīdi, kad viņi tulīt tiks izsperti pa durvīm ar visām viņu parpaliņām uz neatgriešanos?

pateici arī tā, ka tā būtu tāda loģiskākais un biežākais šķiršanās scenārijs :D
piekrītu, ka tā nav intuīcija, šķiršanās reti kad ir vienpusēja, kad otram vēl rozā brilles.

Pieredze rāda, ka šāda romantisma izpausme nebūs uz ilgu. Vīrietis sajutīs, ka tūlīt kā suns tiks patriekts, tad nu cenšas laboties, bet atkal sajutis ka sieviete ir mierīga, un viss viņu apmierina, viņš atgriezīsies vecajās sliedēs, un tā visu laiku uz riņķi, kamēr beidzot izšķirsies.

šāda romantisma izpausme nebūs uz ilgu

Mana pieredze saka gluži tāpat. Pēc neskaitāmiem medusmēnešiem un atkalatgriešanās turpat tomēr saņēmos un threw the shit into a bag and pushed it down the stairs. :D

Es domāju, ka tas nebūs uz ilgu laiku. Visticamāk vecis sajuta, ka kaut kas piededzis un izgāja uz visklasiskāko scenāriju - pielaizīties ar saldu romantiku. Kādu laiku tas tā būs un tad viss būs pa vecam. Ja tu izlemsi šķirties vēlreiz - varu derēt, ka atkal viņš mēģinās atpirkties ar lētu romantiku, cerot, ka tas nostrādās vēlreiz(jo vienu reizi taču nostrādāja).

Es to nesauktu par intuīciju!!! Drīzāk zin, jūt un apzinās, ka, ja turpinās pa vecam, tad viss sabruks un izjuks, bet negrib pazaudēt! Tapēc sāk rīkoties, cenšas no sirds un no aknām, lai labotu, kas vēl labojams!

tā nu tas ir :D :D :D bet paiet pāris mēneši un princis atkal par krupi pārvēršās :D

tā nav intuīcija.
domā, ka tas ir mūžu? paies pāris mēneši un atkal būs tas pats vecais..cik sievietes ir naivas..uzdāvina pāris ziediņus, pačukst austiņā pāris mīļus vārdiņus, un viss sliktais jau ir aizmirsies un sķiršanās vairs nav prātā..jocīgi jums tur abiem tad ir..

Cilvēki dažādi, dažādas situācijas. Citi šķiras uzreiz, citi pamēģina palikt kopā. Katram savs. Pašās beigās mēs tāpat pieņemam to lēmumu ar kuru mūsu sirdsapziņa sadzīvos vislabāk. Arī vīriešiem gadās neromantiskās meitenes :) Un gan jau arī viņi kaut kur par to sūdzas.

Piekritīšu, par intuīciju jau nu to nevar nosaukt. Vienkārša sevis piespiešana mainīt savu izturēšanos un attieksmi, lai panāktu vēlamo. Un tas nebūs ilgu laiku, mēnesis, divi...

Jā.. mans bijušais kā sajuta, ka grasos pamest.. kļuva par ''eņģelīti''. Bet, ja godīgi, es jau biju tiktāl izvesta, ka tas mani pat kaitināja.. Kur tad viņš bija agrāk? :)

Man parasti šie vīrieši ir attapušies jau pēc šķiršanās.

Oi, novērota situācija. Reiz bija attiecības, kurās džeks visu laiku jutās noteicējs, uzspieda savas vajadzības, vēlmes, uzskatus, atļāvās sāpināt. Bet, kad man tas viss beidzot apnika (laikam jau negaidīja), tas sākās - "tu esi mana liktenīgā sieviete, es tevi negribu zaudēt, gribu ģimeni, bērnus ar tevi, nodzīvot mūžu utt, darīšu visu." Man bija dikti izdevīga situācija pēkšņi, ja vien... Es jau nebūtu iemīlējusies citā un man nebūtu TIK grūti noticēt viņa vārdiem. :) Un tā tas - "nāc pie manis atpakaļ. Mēs esam radīti viens otram, " turpinājās vēl piecus gadus.. Vispār tā ir bijis vairākkārt un tas lika man saprast vienu - vaina nav vīriešos, bet manī pašā. Man pašai jāiemācās sevi vairāk cienīt un būt pašpietiekamai, jo cik esmu ievērojusi, tieši tad, kad man viss piegriežas un kļūst nedaudz vienalga, vīrietim atkal ieslēdzas kaut kāds mednieka instinkts.