vakara klačiņa

Nostaļģija un melanholija mani nepamet. Gribas izteikt vārdos to, kas nomāc, bet šķiet, ka neviens nesapratīs. Ir jautājumi, nav atbilžu. Un laikam arī nemaz negribas tās dzirdēt - ja nu nepatīk. Jūtos samudžinājusies pati savās domās.

Es sapratīšu, rauj vaļā!

Es sapratīšu, rauj vaļā!

Publiski noteikti to nedarīšu. Bet varbūt skats no malas nenāktu par ļaunu.

Bet vispār es šodien jūtos slikti. Un kā rādās, ne es vienīgā.
Pilna galva un sirds ar sliktām, bēdīgām domām.
Ir sajūta, ka puisis pēdējās dienās sāk attālināties, lai gan kopīgās brīvdienas bija ideālas. Varbūt brīvdienās saprata, ka nebūšu viņam īstā. Vai varbūt vnk grib mazliet atpūsties, jo brīvdienās manis bija par daudz :D
Šis drūmais laiks dikti samelnē visas krāsas :(

Gurri, kas tad nu? :(

miranda, publiski par to negribas stāstīt.

miranda, publiski par to negribas stāstīt.

Nu beidz, es gribu parēk... em... pajust līdzi :(

Man atkal tieši pretēji - ja visiem iemīlēšanās un atplaukšanas laiks ir pavasaris, tad man tieši pretēji - arī šis rudens nav izņēmums :)

Man atkal tieši pretēji - ja visiem iemīlēšanās un atplaukšanas laiks ir pavasaris, tad man tieši pretēji - arī šis rudens nav izņēmums

Ak vai, tava "puķe" neplaukst? :D

Man arī airvika svece vairs nemirgo. :( Liku pat jauno blakus ar domu moš sasils vecā, bet nekā.

Man arī airvika svece vairs nemirgo. Liku pat jauno blakus ar domu moš sasils vecā, bet nekā.

Galvenais pieliec to degošo sveci tuvāk gultas veļai.... ;)