Stāstiņi par dzemdībām! (;

Nu, gan dzemdību mīļotājas saradušās Bieži pēdējā laikā šāda vieda diskusijas !

Pagājuši tak 9 mēneši no lielā "pasaules gala" :D

Neiepriecināšu- manējās arī bija smagas. 30h bezūdeņu periods... Ūdeņi nogāja, bet dzemde negribēja vērties vaļā. Tā kā sāpes pārciest varēju staigājos pa palātu, tad šausmīgi noguru pa šīm visām stundām līdz pienāca izspiešanas fāze, tajā slēdzos ārā, lai gan vajadzēja spiest. Bērns bija sapinies nabassaitē, pasliktinājās sirdspuksti, tāpēc tiku pie neliela iegriezuma, lai varētu viņu atrāk dabūt ārā, bet tas ir sīkums salīdzinot ar to stulbo, bezpalīdzīgo sajūtu, kad mazo tik uz nabassaites pārgriešanas mirkli uzliek un vēdera un tad ātri aiznes prom...

DramaQueen, :D :D viss skaidrs tgd :D
bet tāpat tas šķiet šaušalīgi :D

DramaQueen, tas laikam kā kurai! Man pašas dzemdības likās tīrais nieks salidzinājumā ar n-tajiem plīsumiem. Dzemdību sāpes tu aizmirsti jau pēc dažam minūtēm, bet plīsumi...brrrr...knapi pacietu kā šuva (bija trakāk nekā bērnu izspiest) un arī pēc tam sāpēja :( Man bija gan iekšējās gan ārējās šuves! Tie diegi nereāli traucēja. Pirmie izkrita pēc pāris nedēļām, pēdējie - pēc 1,5 mēneša.
Kaut gan pašas dzemdības pagaja ļoti labi - slimnīcā biju jau ar 3-4min intervālu un 7cm atvērumu. Tiku līdz palātai, tur uzreiz nolika gultā, pārdūra ūdeņus un process sākās. Drī jau devāmies uz dzemdību zāli un, ja pareizi atceros laiku, pēc minūtēm 30-40 mazais bija klāt! Kopumā no ierašanās līdz dzemdībām pagāja apmēram 2,5h. Bet vispār dzemdību sāpes sāku just ap 5.00 no rīta un dzemdēju 16.15 :)

Aizmirsu piebilst, ka mazajam pēc dažām dienām paliek 7 mēneši :)

te jau sausmu stasti!

Parfait - ne no kā nevar izvairīties, viss atkarīgs, kā paveiksies. Mums ar mazo ļoti nepaveicās, bet es priecājos, ka viņš no tā neko neatcerēsies!

Ehh, nebūtu man slinkums, visu sīki un smalki izstāstītu.

Īsumā: dzemdēju Siguldā, ūdenī, no pirmajām sāpēm līdz mazulim uz punča pagāja 22 stundas. Reāli ūdeņi nogāja pl.18 un tad arī sākās mokas un mazais piedzima 3 naktī..
Tās sāpes bija tādas, ka likās, ka mazais ar visām iekšām nāk ārā. Biju tā nomocījusies, ka cēlos no dzemdību vannas un teicu, ka iešu prom :D
Plīsuma neviena, šuves ar ne. Vecmāte gan teica, ka tas tāpēc,ka viss notika ūdeņī.

Bet vispār dzemdības atceros ar smaidu. Un tā kā mazajam nedēļas būs gadiņš, pārcilāju to visu prātā un bez sliktām atmiņām :)

vairakkart esmu jau rakstijusi savu pieredzi.
mazam bija jabut 8.datuma,runaju ar punci,teicu ka gribu lai dzimst 13.,jo tad gan man ,gan viram dzd.. un jaa,13.datuma pecpusdienaa saku just velkosas sapes muguras lejas dalaa,bet nekas nepaarciesams..
kkados 18os zvaniju viram,ja nu nekas nemainas,lai brauc majas,un brauksim uz dzn parbaudiities.. 20os ieradamies dzn,uznemsana damas tadas nelaipnas-te neko neparbauda,ja reiz atbrauci,tad jaliekas nodala..
ok,tiekam talak par uznemsanu,un pareja personala attieksme bija super.. dakterites parbauda-atverums jau 6cm,jabrauc uz pirmsdzemdibu palatu.
paari 21iem velreiz gaju parbaudities,atvera augudenus,un tad ari sakas sapes. aizgaju uz palatu,pielika klausities tonishus..to laiku nevareju nogulet,virs maseja muguru,lai lai sapes vieglak parciest.. pec tonisu klausisanas,staigaju-tolete-dusa-bumba un ta uz rinki.. pedejo reiz iznakot no dusas,sapes jau bija tadas ka likas punci rauj krampjos..prasiju lai dod pameginat smieklu gazi,aizgajam uz dzemdibu zali un tur ari palikam.. elpojot gazi,atceros kaa zilas flizes griezaas ap mani:D teicu ka jutos ka helihoptera verteloti:D 23:10 uzkapu uz dzemdibu galda un 23:22 mazais bija klaat.. un tas briidis jau patesam bija awwww.. tik mazins,neticeju ka esmu to paveikusi.. loti patika gan vecmate,gan ginekologe.. kopa ar viru pajokoja.. atceros to dienu pozitiivi.lielu atbalstu deva virs,bija vislaik klat gan dzemdibas,gan dienas ko pavadijam slimnica.
pirmo nakti neguleju,skatijos uz mazo brinumu.
a,plisumu man nebija,bet vienalga nakosa diena jutos ta ka man nedelu butu bijis brutals sex,nav taa ka nejut tos 3kg iznakam laukaa pa 10cm atverumu:D

ja un nakosa diena teicu ka mierigi varetu veel kadu barinu piedzemdet,nebriidi nebija taa ka likas viss,es vairs nevaru..

Nu jā, bet var jau pacelt kādu vecāku diskusiju, tie stāsti taču nemainās, zinu, ka daudzām nav vēlmes atkal un atkal rakstīt to pašu, ja citiem slinkums pameklēt. :)

wendii, tiešām - plīsumi ir mazākais, kas tajā brīdī ir prātā un ko vispār jūti. Man bija diezgan daudz plīsumu, jutu tikai vienu reizīti, ka plīstu, vēlāk sāpēja, kad dezinficēja pirms šūšanas, pašu šūšanu tikai pirmos dūrienus jutu, un vēlāk tur sāka niezēt, kad diegi sāka nākt laukā no šuvēm, nu, kad sadzija, tas bija trakāk. :D

Lv neatljauj kliegt dzemdiibu laikaa? O_o Njaa. Ne tikai censhaas uztiept dabiigaas dzemdiibas riskantos gadiijumos, bet arii nedriikst izraadiit ka saap? Galiigi galvu saspiedushi. Skumji taadas lietas dzirdeet.

Nu tā nav, ka nedrīkst kliegt! Atkarīgs no konkrētā ārsta garastāvokļa, ja dienā piecas kliedzējas pirms tam bijušas, gan jau galva pēc tam plīst pušu un pasaka, lai nekliedz. Nevajag jau uzreiz par visiem ārstiem un visiem gadījumiem attiecināt dažu cilvēku pieredzes.

krista, ticci man, LV dzemdēt ir daudz labāk, nekā Kanādā. Varbūt attieksme gan nav gluži utji putji, bet toties māte var būt kaut cik mierīga, ka ārsti zina ko dara (ar izņēmumiem, bet tomēr). Turpretī Kanādā viss ir Dieva ziņā...

Dzemdību laikā man vecmāte iedeva viedu padomu:"Now close your legs and never open them again". Es apmēram varu iedomāties ko viņa teiks ja otrreiz nonākšu uz viņas galda.

Dzemdību laikā man vecmāte iedeva viedu padomu:"Now close your legs and never open them again". Es apmēram varu iedomāties ko viņa teiks ja otrreiz nonākšu uz viņas galda.

Es tādai par spīti sarūpētu bērnu bariņu. :D Arī par kliegšanu - ja man vajadzētu - kliegtu - vienalga, ko man teiktu.

Par to kliegšanu - dzemdējot neviens neko neteica, ka nedrīkstu kliegt, bet pirmsdzemdību kursos stāstīja, ka kliegšanas gadījumā mazajam trūkst skābeklis, tāpat arī, ja spiežot aizver acis - plīstot sīkie asinsvadi. Es gan nezinu cik tur tās taisnības, jo pati nedz kliedzu, nedz taisīju acis ciet.

speechless, patika ūdenī? Cik ilgu laiku pavadīji ūdenī un vai uz izstumšanu nelika kāpt ārā?
Es arī gribu ūdensdzemdības, tagad interesē viss par un ap to.

ja es kādreiz dzemdēšu, es izvēlēšos mājas ūdens dzemdības. tīri psiholoģiski, manuprāt, vieglāk, nekā atrasties slimnīcā, un dzemdēt uz tā krēsla. un ūdens dzemdībās taču pati vari izvēlēties pozu, kādā dzemdēt. nav tā, ka tupus ir vieglāk, nekā guļus? vismaz tā tam vajadzētu būt.