NoraHeidija
ļoti aktuāls jautājums man, par ko pēdējā laikā esmu daudz domājusi.
Ar savu puisi esmu kopā 8 gadus, 4 no tiem dzīvojam reāli kopā. Agrāk kad tikāmies nedēļas nogalēs un brīvdienās bijām kopā - jā bija kaisle un bija viss... tagad attiecības ir daudz savādākas, teiksim, vairāk ir tāda kā rūpēšanās vienam par otru, bet, man šķiet, ka kaisle ir pazudusi, pati jūtu, ka nav vairs tas, kas agrāk. Viņš man arī ir tāds, ka neaplido mani, dāvanas, ziedi, īpašās svētku dienas ( kā piemēram - mana dzimšanas diena) netiek īpaši izceltas. Agrāk par to pukojos, tagad jau esmu pieradusi. Patiesībā nezinu ko vēlos, bet pa lielam nav arī bildinājis, un domāju, ka tas arī nenotiks, vnk kāzas būs kā jau kāzas kuras kopīgi plānojam, bez jebkādas bildināšanas. Godīgi sakot, ja runājam par kaisli, tās ļoti pietrūkst, arī tā pati aplidošana, reizēm uznāk baigais besis, un negribas vispār neko, tad atkal aizmirstās un viss ir labi. Bet, jebkurā gadījumā kā sieviete, kuru vīrietis lutina es tāda nejūtos. Drīzāk - rūpēšanās kā padzīvojušam pārim, netikšu ka mīlestības nav, bet kaisle ir pazudusi pavisam. Tā ka es nezinu, vai iespējams, ka kaisle ir attiecības visu laiku, redzu no malas , ka citiem tā ir... piemēram, ar kādām acīm vīrietis skatās uz savu sievieti...un otrādi... tad man paliek bēdīgi, jo apzinos, ka manās attiecībās tā nav. Ehh... kā patiesībā gribētos atkal to sajūtu, ko izjutu pirms pāris gadiem.. nezinu, kas būtu jādara, lai tas viss sāktos no jauna.. :(
939
