attieksme vienam pret otru un vai reāli ko glābt?!

Jādodas laikam pie miera, nāk miegs un tomēr rīt uz darbu kur jāstrādā. Nesagaidīsu viņu..

Tagad šķirstu vecās bildes... Nak gan raudiens uzreiz.

SIEVIETES!!!..
jēziņ,taču beidz sevi mocīt-ej gulēt. Bērnam Tevi vajag normālā paskatā,nevis pārstresojušos,noraudājušos,nogurušu.. Un tev rīt taču uz darbu.

rīts gudrāks par vakaru. turies,un rit jau viss cerams būs skaidrāks...

Tikai as, ka viss šis ievelkas par dienu ilgāk... bet nu man nāk miegs.

Centies labi izgulēties. Vēlu tev veiksmi!

rit tev būs skaidrāks prats. :) turies!

Vai vinjam ir maasa, maasiica, braalis, tuvs draugs, ar ko tev ir labas attieciibas? Dazkaart treshais var buut par vidutaaju, lai saaktu sarunaaties.

Oi, man te pašas puisim māsai ir trakas problēmas ar otru pusi, un tas viņas vīrietis iejauc visus pa vidu no abām ģimenēm , nē nedomāju ka tas ir labākais variants, tā ir viņu problēma, nevienam nav jāzin tie visi sīkumi. Savādāk ir kā pašlaik tai meitenei, ka visi paziņas/radi viņu attiecības daļēji no muguras aprunā, apsmej - bet godīgi sakot tur ar abi dara aplamības pa lielam. Šīs problēmas tomēr ir pašiem jārisina, nu ja vienīgi tiešām nav citu variantu var lūgt palīdzību radiem.

Gribu pateikt to, ja tu vēlies dzīvot laimīgi, tad tev noteikti ir jāmaina tavā domāšana sāknē un uztverē par dzīvi, attiecībām, lietu mijiedarbību utt. un attieksmi pašai pret sevi. Tu nejutīsies laimīga, ja viss turpināsies, bet arī aizejot tu nebūsi laimīga.


Galvenais ir interesēties, lasīt, mācīties, izprast un pielietot!

Vienkārši no sirds palūdz piedošanu un viss...

ne velti saka, ka tad, kad kāds sāk izturēties pret citiem tāpat kā pret viņu izturējās, citi dīvainā kārtā sāk apvainoties.
priekš kam tu gribi no viņa sagaidīt maigumu, mīlestību?
tu esi spējīga pati to viņam dot vai gribi tikai saņemt atpakaļ? esi spējīga atrauties no bērna katru vakaru un pavadīt laiku ar vīrieti? ja nevari, negribi, tad parko tev vsp var runāt?
no sākuma tiec galā ar sevi un tad prasi kko no otra.
ja tu mainīsies, es ticu, ka vēl varētu visu glābt.. tas, ko viņš teica pirms nedēļas, skan tā, ka viņš grib būt laimīgs ar tevi..bet, ja ne ar tevi, tad vismaz viens. bet grib būt laimīgs..kāpēc tu gribi viņu tikai samīļot, lai viņš tikai neaiziet? man tā šķiet, ka tu viņu neesi pelnījusi, jo tavas jūtas nav patiesas. jo tu negribi būt ar viņu kopā kā mīļotā sieviete, bet tu vnk gribi tikai, lai viņš tevi nepamet.

Sany - piekrītu katram vārdam!

Man liekas netaisnīgi, ka tiek braukts virsū autorei par uzmanības trūkumu vīrietim. Viņa taču to uzmanība nevelta mīļākajam, bet kopīgajam bērnam - un varbūt, ja papucis tagad nepazustu uz n dienām vai senāk nepazustu kāpņutelpā, mašīnā, bet gan veltītu šo laiku un savu uzmanību bērnam, tad autorei būtu vairāk brīvā laika, ko veltīt viņam (vīrietim). Tik stulba pasaule, kur sievietei ir jāstrādā tādu pašu darbu kā vīrietis, jāvelta sev nepieciešamais laiks, jāaudzina gandrīz vienai pašai bērnu un vēl jāapčubina mīļotais, kuram vienīgais darbs ir.. algotais darbs un aliņa dzeršana, ik pa brīdim atceroties par bērnu - bet šis "ik pa brīdim" galīgi nav pietiekoši.
Un man jau liekas, ka tās ir beigas, jo - ok, vīrietis negrib redzēt autori, jo ir bezgala apvainojies, bet kas ar bērnu? Pie kā viņš vainīgs? Rodas sajūta, ka vīrietis vienkārši negrib būt ģimenē un tā tam nevajadzētu būt pat gadījumā, ja viņš negrib būt ar autori.
Domāju, ka autore ir pelnījusi labāku dzīvi. Bet izrunāties, protams, ir vērts, varbūt iesitīs kaut kādas saprāta paliekas tam vīrietim.

tu esi spējīga pati to viņam dot vai gribi tikai saņemt atpakaļ? esi spējīga atrauties no bērna katru vakaru un pavadīt laiku ar vīrieti? ja nevari, negribi, tad parko tev vsp var runāt?
no sākuma tiec galā ar sevi un tad prasi kko no otra.

Tāda sajūta it kā runa būtu par autores alkoholismu, šopaholismu vai ko citu, kas būtu tikai autorei piederīgs un būtu netikums. Tas ir ABU bērns - kāds sakars atrauties no bērna katru vakaru un pavadīt laiku kopā ar vīrieti? Kāpēc vīrietis nevar pavadīt laiku ar bērnu, kāpēc kopīgi nevar pavadīt? Ja autore atrausies no bērna, kas tad pavadīs laiku kopā ar viņu (bērnu)? Tikšana galā ar sevi?! WTF?

Man liekas, tas, ko autore dara, ir nevis netikums, no kura būtu jāatraujas, bet tiešām lielisks darbs, viņa audzina bērnu, kamēr vīrietis slaistās apkārt. Un nevajag pataisīt vīrieti atkal par nabadziņu, kurš nezināja sākumā un tā arī pa šiem 4 gadiem neuzzināja, ka bērna ienākšana maina ģimeni un uzliek pienākumus abiem, ka sieviete nevarēs vairs apčubināt tikai viņu.

Uzskatu, ka vienmēr attiecību krīzē vainojami abi, viens varbūt vairāk, otrs - mazāk. Bet tomēr abi.
Šajā situācijā tomēr sliecos nostāties sievietes pusē, jo tā nav pieauguša vīrīeša rīcība - bēgt no problēma, it sevišķi, ja bēgšana izpaužas kā dzeršana un tusēšana diennanktīm ar draugiem.
Galu galā viņam ir mēle, varēja teikt, kas viņu neapmierina, ka tā attiecības nevar turpināties, bet ne jau pamest savu bērnu un dzerstīties apkārt.
Galu galā tas ir arī viņa bērns, ne tikai sievietes bērns.

es zinu, ko šādā situācijā jūt vīrietis, jo tieši manam draugam pirms tam bija tādas attiecības, kādas ir autorei. nezinu gan īsti, kāpēc tā sieviete novērsās no viņa, bet arī viņš pēdējos 4 gadus dzīvoja tāpat kā te jau rakstīts.. nu notika tā, ka mēs iepazināmies, sākām satikties.. es nemaz nenojautu, ka viņš vsp taisās iet prom no ģimenes, bet tā notika..protams, sievietei uzreiz "atmodās" jūtas, pa n-tajām reizēm sauca izrunāties, bet tam vairs nebija jēgas..jā, nenoliegšu, ka baidījos, kad viņiem šīs izrunāšanās, bet es baidījos velti, jo tas bija ilgs laika posms, kad jūtas tika nobeigtas..

tas, ko es redzu par autori, ka viņiem attiecībās pietrūka mīļuma, mīlestības izrādīšanas. daudzkārt nepietiek ar vakariņu pagatavošanu, būt saprotošai..biežāk vajag savā starpā pamīļoties, sabučot vienam otru, apskaut. lai ir tieši tas fiziskais kontakts. nekas nenotiks, ja kādu vakaru uztaisīsi vakariņās kko vienkāršu, kas neaizņem daudz laika un laiku pavadīsi ar vīrieti. es redzu, ka autore ir daudz ko darījusi vīrieša labā un tādā veidā izprot mīlestību, tās došanu, bet vīrietis ir gaidījis pavisam ko citu. un tad, kad cilvēki runā šādās pavisam divās dažādās valodās, viņi neredz to labo, ko otrs dara, bet gan tikai to, kas netiek sniegts..
viņa saka, ka ir bijusi laba sexā.. un kā tu to zini? tas tav gadījumā tavs augstais pašlepnums?

sany , un tam vīrietim ir bērni? ja nav, tad tava pieredze neiet kopā ar šo gadījumu, jo ir atšķirība starp dzīve bez bērna un dzīve ar bērnu.

sany, man liekas, ka tevis aprakstītajā gadījumā attiecības nomira dabiskā ceļā, no rutīnas utt., bet šeit ir gadījums, ka vīrietis nesaprata, ka ir jauni pienākumi, ka nebus vairs "vecā" dzīve kāda bija pirms bērna. Nav nobriedis nopietnai ģimenes dzīvei un tas arī viss, izvairās jeb kādos veidos, negrib pat runāt. Ja jau viņam būtu svarīgi saglabāt ģimeni, tad jau viņš nebūtu tāds lohs un nebēgtu no sievas un bērna. Pat par bērnu aizmirst!!! Man liekas, ka ar tādu būtu runāt kā ar sienu.

bet vīrietis ir gaidījis pavisam ko citu. un tad, kad cilvēki runā šādās pavisam divās dažādās valodās, viņi neredz to labo, ko otrs dara, bet gan tikai to, kas netiek sniegts..

Visas diskusijas garumā tiek vainota sieviete. Sieviete strādā darbu, tātad kaut kādu naudiņu ienes ģimenē. Sieviete dara mājas darbus. Sieviete audzina bērnu. Kur šeit vīrieša ieguldījums? Ko vīrietis dara? Vīrietis tikai pieprasa uzmanību? Ja tā nopietni, tad es, ja man būtu jūtas atdzisušas pret vīrieti, tādu jau sen pasūtītu.
Protams, visos konfliktos vainīgas 2 puses, bet nu 36 lpp runāt par to, ka vainīga ir sieviete.. man tiešām uzdzen kaut kādu riebumu, nevēlēšanos vairs kļūt par māti, ja ir iespējams šāds scenārijs.