Vispār nesaprotu tos vīriešus, kuri labi apzinās, ka attiecībās ir problēmas, bet negrib pat izrunāt. Kā sāc runāt, tā uzreiz tā skaitās zāģēšana un lai liek viņus mierā. Kā tad lai savādāk runā par problēmām, pasaka to, kas nepatīk? Un nav runa par to, ka var mierīgi pateikt u.t.t. (un uztaisīt minetu un kotletes), bet reāli tiešām nevar nekādā veidā izrunāt. Man tā bija ar bijušo... I mierīgi, i bļaujot - viņam vispār nebija nekādas vēlmes saprast un labot visu (labot, ne tikai viņam, bet mums abiem, jo kā zināms, nekad nav vainīga tikai viena puse). Cilvēks gribēja dzirdēt tikai visu labo, jauko, bet kā problēmas, tā "atkal sākas, liec mani mierā".