Labvakar, meitenes !
Ilgi neko neesmu rakstījusi, tad nu iedomājos, ka ir pienākusi reize lai atkal pakratītu sirsniņu par tēmu - Attiecības.
Noskaņai - http://www.youtube.com/watch?v=6CvuyaKmLnw
Lai nu kā, pirms kāda laiciņa pajuka attiecības ar manu ideālu, pēc pusotra gada. To visu laiku tiešām bija jauki mirkļi, bet tā nu sanāca...Attālums un viss pārejais.
Protams, sāpīgi, negulētas nakts, bet viņš uzskatīja to par pareizu, lai nemocītu vienam otru vēl ilgāk. Noteica, ka ja būs lemts, tad varbūt ceļi atkal savedīs mūs kopā. Es tomēr šīm cerībām nepakļāvos un centos šo cilvēku izmest no sava prāta un sirds ar aizņemtību darbā, satiekoties ar draudzenēm, īsāk sakot, labi pavadot laiku ar kādu nevis vienai sežot mājās un puņķoties spilvenā.
Pagāja laiks un iepazinos ar kādu puisi. Tiešām jauks un sirsnīgs, esot ar viņu vienkarši nav mirklis kad nebūtu par ko runāties..Mums ir daudz vienādu rakstura īpašību, līdz ar to viegli saprasties. BET es nejūtu pret šo cilvēku nekādas simpātijas, vienkārši kā labs draugs...Tomēr no viņa puses simpātijas es jūtu, bet es nespēju viņam tā vienkārši pateikt - klau, vecīt, nekas nesanāks. Es jūtu, ka viņš cenšas kļūt man tuvaks, bet es stumju viņu prom. Man daži teikuši, ka varbūt ir jādod iespēja, jo kas bijis - nu jau ir pagātnē.
Un atkal prātā ir atgriezies bijušais, es nespēju aizmirst viņu, nespēju aizmirst visu, kas bija starp mums..Nesen sanāca parunāties...Un manā dzimšanas dienā viņs atsūtija apsveikuma vēstuli. Kādu vakaru es neizturēju un uz viņa e-mailu aizsūtiju garu vēstuli..Varētu to nosaukt par mīlestības vēstuli. Man viņa pietrūkst, ilgojos, ir grūti aiziet gulēt, gribās viņam uzrakstīt, uzvanīt. Varbūt ir vērts mēģināt iekarot viņa sirsniņu vēlreiz?
Varbūt kādai ir gadījusies līdzīga situācija? Labprāt uzklausīšu ikvienas viedokli :)
293
