Draudzība!!

Šarlote jau izlaboju savu stulbo kļūdu ;) brāļa sieva :)

ir man viena sirdsdraudzene, esmu laiiimiga, ka vina ir manaa dziivee, jo nu cilveeks, kas mani saprot uz visiem 100% un atbalsta, nu vienkaarshi musu domasana sakrit 99%, staastu vinai visu un vina man visu. un tas paliek starp mums.
parejie - vidusskolas, instituta draugi..paliek taadi draugi ar kuriem var paplapat par dazadaam lietaam, aiziet patuset, bet nekas vairaak un dzilaak.
gimene, es miilu un cienu, bet neuzticu neko savai gimenei, nesapratiis.

Mans labākais draugs ir mans draugs un mana mamma. Ir draudzene,kas ir ļoti tuva, bet draugs un mamma vienmēr būs pirmie, pie kā vērsīšos.

Bāc, ilgi domāju, ko ierakstīt komentārā! :D
Man katrā dzīves periodā ir citi meičuki ar kurām kontaktējos/draudzējos vairāk. Un tādu labāko draudzeņu no senseniem laikiem man laikam nav. Bija viena meitene, ar kuru skolā sadraudzējāmies un tā teikt bijām labākās draudzenes, bet ar gadiem mums uzskati un vērtības sāka atšķirties. Ir ļoti žēl, ka vairāk nekomunicējam nemaz, bet es nedomāju, ka man vajag tādus cilvēkus blakus, kuriem es nevaru uzticēties.

Mans labākais draugs ir mans draugs un mana mamma. Ir draudzenes,kas ir ļoti tuvas, bet draugs un mamma vienmēr būs pirmie, pie kā vērsīšos.

Man arī kkā tā...

Pavisam neilgu laiku atpakaļ, pateicoties diezgan bēdīgiem notikumiem, tiku pie ļoti uzticamas draudzenes. Esam pārrunājušas ļoti personīgas lietas, viena otrai bijām un esam līdzās smagā brīdī. Esmu neizsakāmi pateicīga viņai par atbalstu brīdī, kad visi citi "draugi" nelikās par mani ne zinis! Tā kā tagad varu apgalvot, ka nu man ir labākā draudzene! :)
Pavisam nesen izšķīros ar savu ilggadējo draugu. Viņš bija mans labākais draugs, esmu pilnīgi pārliecināta, ka tas kādu laiku nemainīsies. Tagad mūsu attiecības ir pat labākas, jo nav vairs tāds saspringums, pārmetumi utt. Un arī par to esmu neizsakāmi priecīga!

Man nav draudzeņu. Dzīve vairākkārt man ir pierādījusi, ka nevienam neko nevar uzticēt. Pievilta mana uzticība vairākkārt. "Draudzenēm" ļoti patīk apspriest manu dzīvi ar citiem cilvēkiem. Biju šokā, kad vienas draudzenes (tai laikā ļoti labas) puisis ballītes laikā izspļāva kādu manu noslēpumu, kuru viņš nu nekādi nevarēja zināt. Nav ne pirmā, ne pēdējā tāda reize, tāpēc tagad savu privāto dzīvi paturu pie sevis.

Man ir dažas draudzenes no bērnības... tās arī ir labākās draudzenes.

Atceros,ka skolas laikā baigi gribējās, lai ir labākā draudznee ar kouzsist klačiņu un, lai ir tā kā filmās.:D tagad saprotu,ka man tas nav vajadzīgs.

Nav man tādas tiešām vislabākās draudzenes, ar kuru būt mūždien kopā un darīt jautras lietas! Man ir divas labas draudzenes. Viena dzīvo citā pilsētā, bet mēs uzturam kontaktus, stāstam viena otrais viskautko! Ar otru kopā mācos, bet viņa nav tāds jautrais tips. Vienmēr tāda nogurusi un negrib īsti neko darīt. Kad kaut ko piedāvāju padarīt vai kaut kur aiziet, viņa parasti atbild, ka negribās. Gribētu sev tādu tiešām tuvu draudzeni, ar kuru ikdienā satikties un darīt trakas lietas un smieties utt. :) Man skumji vienai, jo man nav ne brāļu, ne māsu! Un arī tādu uzticamu draugu nav.

Gluži labaakas draudzenes man nav, ar gadiem esam atsvešinaajusaas, ir protams, taadas labas draudzenes, ar ko es varu parunat, uzsist klaču utml.
Ir protams jauki,ja taadas ir un zini,ka tev ir vnm kur griezties, izrunaaties utt.

Biju šokā, kad vienas draudzenes (tai laikā ļoti labas) puisis ballītes laikā izspļāva kādu manu noslēpumu, kuru viņš nu nekādi nevarēja zināt.

Man arī bija tāda draudzene! Viņa mani aprunāja ar citām savām draudzenēm, arī visu stāstīja, visus noslēpumus u.c. lietas. Es to nezināju līdz brīdim, kad satiku vienu viņas draudzeni un viņa man izstāstīja visu, ko par mani stāstīja! Tad sapratu, ka tiešām nevar nevienam uzticēties!

Skolas laikā bija tādas BFF? Un vai bija pārdzīvojumi par draudzību?:)

Skolas laikā bija tādas BFF? Un vai bija pārdzīvojumi par draudzību?

Bija! Bijām ļoti labas draudzenes, protams, VISU viena otrai stāstījām, līdz brīdim, kad viņa man sāka atstāstīt kādas citas draudzenes noslēpumus un KLIKŠ sapratu, ka noteikti tai citai tiek stāstīti mani noslēpumi. Joprojām tiekamies, bieži runājam, bet noslēpumus viņai nekad neuzticu, jo man regulāri tiek stāstīti citu noslēpumi!

Man ir viena labākā draudzene, bet dzīvo UK, bet tāpat kontaktu uzturam bieži. Tad ir divas draudzenes kurām varu pastāstīt savu sāpi vai priecīgos notikumus. Nav man daudz draugu kopumā.

Līdz pat jaunajam gadam man bija labākā draudzene. :D ir vairākas labas, foršas, kuras vnm ar prieku satieku, bet man nemaz neprasās klačoties par savu privāto dzīvi tik sīki kā agrāk, lai baigi pietrūktu, ka nav tās vienas. :D

Man ir labākās draudzenes. Mamma, abas māsīcas un vēl divas meitenes. Es jūtos lieliski, ka man ir viņas. Ar māsīcām saikne jau ir kopš dzimšanas, varu viņām uzticēties 100% un stāstīt visu, kas saistīts ar manu ģimeni.
Nezinu kāpēc, bet pati dzīvoju pēc tāda principa, ka abām labākajām draudzenēm nestāstu par to, kas notiek manā ģimenē. Esmu pati sev uzstādījusi tādu kā sienu, ka par savu ģimeni runāju tikai ar ģimeni/radiem. Toties par citām lietām ar viņām varu runāt brīvi.

Ne man ne manai sievai nav labākā drauga\draudzenes. Līdz ar to nav arī problēmas kas ar to ir saistītas.
Labākais draugs\draudzene ir mūsu pašu ģimene.

Labākās draudzenes nav, ir draugi savu sajūtu līmenī. :)

Man nav labākās draudzenes, man ir mana Dīva, bet viņa dzīvo tagad Uk un saziņa ir ļoti reta. Man vispār nav draudzeņu, bet ir daudz vīriešu manā dzīvē - visi ir interesanti ar kaut ko savu sarunu līmenī, attiecīgi nevienu no viņiem arī nevaru izcelt kā īpašāku.
Ir pāris bērnības draugi, arī puiši. Lai arī šobrīd dzīve ir mainījusies mums visiem un kontakts ir paplēnējis, joprojām, viens otram esam kā ģimene. Es uzskatu, ka nozīmīgi cilvēki var atļauties nākt un iet, jo tas viņu vērtību nemazina.

Man ir svarīga ģimene un cilvēki, kuri man ir svarīgi, arī bez asinsradniecības, ir pieskaitāmi pie ģimenes. Secīgi - man nav labāko draugu, bet es nekad nejūtos pazudusi vai vientuļa. Es esmu pašpietiekama.