Nesen Cosmo ir bijusi tik mīļa un jaukā diskusija par rudens sajūtām, ka uz deskusijas beigām pat nebija ko rakstīt, viss tika izjusts un aprakstīts… Kad palika skumji pat pāris reizes pārlasīju šo diskusiju…
Kārtējo reizi aizdomājoties par rudeni – savu mīļāko gadalaiku mani ir apburusi sajūta, ka tieši par rudeni ir vairākas spilgtās atmiņas pilnīgi ar garšu un smaržu, tik spilgtas, dzīvas un īpašu sajūtu pilnas. Ja Jums būtu uz sitiena jāatcerās kādi rudenīgs momenti, kādi tie būtu. Man ir daudz, bet pirmie prātā un sirdī nāk šie, visas šīs atmiņas ir kaut kādas saulaini – brungani – zeltainas, jo visas vieno saulains laiks, kaut gan rudenī man patīk arī pelēcīgās dienas:
1. Man ir kādi maksimums divpadsmit gadi, esmu savā mazpilsētā gadatirgū, visapkārt rudens veltes – āboli, medus un visādi ķīniešu su… kā jau deviņdesmitajos. Man rokā un zobos ir tā lielā piparkūka, bet mamma ir nopirkusi tirgū brūnos rudens zābakus un mēs ejam pa parku ar lielāku pirkumu par rudens gardumiem. Mamma gan toreiz, gan tagad pārsvarā gadatirgos pērk tikai visādus gardumu, groziņus, stādus, maksimums – kādus siltos legingus, visu pārējo arī manā bērnībā pirkusi Rīgas veikalos, tāpēc man arī bijis tik liels prieks par tiem zābakiem ar piemērīšanu utt, jo uz to laiku jau lasīju kaut kādu grāmatu ar gadatirgus gaidīto pirkumu pieminēšanu un arī vienmēr paticis skatīties kā cilvēki pērk kaut ko lielāku un ir priecīgi par pirkumu. Un tam visam pa virsu tā rudens zeltainā parka un aleju smarža atmiņā. Un āboli, aboli kastēs visapkārt. ..
2. Pavisam nesenas pāris gadus vecas atmiņas. Septembra beigas. Es gaidu draudzeni, lai dotos uz Aleksandra Vasiljeva kārtējo vēsturisku kleitu izstādi, es sēžu parkā pie operas, rokā kakao un kaut kāda Narvesen bulciņa, žurnals, kuru nelasu, jo veroju zaļo parku, kuru jau ir skarušas zeltainās rudens krāsas…
3. Oktobra beigas, kādi pieci gadi atpakaļ… Kaut kādā brīvdienā gados Rīgas centrā ap septiņiem no rīta un man ir kāda brīvā stunda un laiks pastaigāties par dzestram un patukšām vecpilsētas ielām. Es brīnos, ka arī pie mums dažas ēkas un veikaliņi ir izrotāti ne tikai ar ķirbiem, bet arī kāda laterna pat ar zirnekļtīklu Hellovīniem. Ielās nav gandrīz neviena cilvēka, tad es nesteidzīgi eju uz Bastejkalnu, kur valda miers un klusums, spīd jau ne pārak silta saule, zem kājām pilns ar rudens dārgumiem – zeltainam lapām, es savācu viskrāšņākās no kļavu lapām un piesavinos rudens pušķīti, dodotos savās rudens dienas gaitās….
Tik gadi rakstīt nevajag, bet kā ir ar Jums un Jūsu rudens atmiņām ?
Jauku Jums rudenīgu piektdienu un apsveicu Cosmo dāmas ar drīzo astranomisko rudeni, kas sāksies jau 22. septembrī. Manuprāt, superīgs iegansts mini-ssvētkiem rudensmīlēm :)
2130
