jau ilgus gadus sarunājos ar kādu vīrieti. mēs nerunājam ikdienā, bet tā... reti, bet kad runājam, tad tā pa īstam. pēc tam izmēztas smadzenes vēl pāris dienas. nekad īsti nerunājam viens par otru, patiesība zinu maz par viņu, un otrādāk. nekādos svētkos nesveicam, ar labu nakti nevēlam, lai labāk saprastu mūsu attiecības. runājamies par lietām. sarunājamies abi caur neīstajiem profiliem. neesam īstajos skype, jo abi esam jau attiecībās, tāpēc arī ne draugiem.lv, ne facebook.com viens otram neesam, bildes neredzam, arī nesūtām, tomēr starp mums bija kaut kāda dīvaina kaisle. nemāku raksturot kāda, bet bija samērā vienalga par otra ārieni. protams, viens otru bijām redzējuši. izlēmām satikties, par spīti tam, ka esmu attiecībās, bet viņš - precējies. tas bija labākais skūpsts un labākais sekss manā mūžā, es varētu mūžīgi būt viņa apskāvienos, neaizmirstami!, bet realitāte ir tāda, ka dzīvojam katrs savā valstī, man ir ideālas attiecības. mīlu savu partneri, domājam par kāzām, bet nespēju aizmirst to visu, kas bijis. nemostos un nedodos gulēt, domājot par viņu, kaut kādas attiecības dibināt pat prāta nav nācis, tomēr kas tas ir? jums ir tā gadījies? ir uz pasaules kāds cilvēks, ar kuru ir līdzīgi?
3
