Čāu visiem..
Nav man kam īsti pakratīt sirniņu un pajautāt viedokli..
Tapēc nolēmu izrunāties šeit, varbūt kāds varēs dot man kādu padomu..
Esmu attiecībās ar puisi jau vienpadsmito mēnesi, viņš ir parasts puisis, bet es pavisam pretēji, attiecībās bieži strīdamies par sīkumiem utt.. viss ir gandrīz tā, kā tam ir jābūt, tikai parcik man pret viņu ir jūtas un stipra pieķeršanās, atteicos no diezgan daudzām lietām ko man patīk darīt, lai tikai iztiktu bez kārtējiem strīdiem.. ar viņa vecākiem ir ideālas attiecības, viņi ir mani iemīlējuši kā paša meitu, ar šo puisi es zinu, ka man būs stabila nākotne, ģimene un viss kā pienākas.. bet ir viens bet.. Ik pa reizei man pazvana bijušais.. ar kuru biju kopā pirms viņa.. tas bija mans vīrieša ideāls, izskatā, raksturā, izturēšanās ziņā.. nu pilnīgs dievs man. Domāju, ka jūtas pret viņu ir izzudušas, bet ik reiz kad runāju ar viņu, parādās taureņi vēderā, sāk mežģīties mēle.. sajūtas ir neaprakstāmas, es zinu, ka ar viņu būdama kopā izbaudītu dzīvi uz pilnu nebēdu! tādas sajūtas kā viņš, manī nav radijis neviens... bet šajā cilvēkā mīnuss ir tāds, ka ar viņu neredzu kopā stabilu nakotni.. tapēc ir palicis tik grūti, jo jūtu ja mēs satiktos, es visticamāk padotos viņam.. jo tās sajūtas gandrīz hipnotizē mani.. tapēc nezinu ko darīt, ar vienu - stabila nākotne, parasta dzīve, bet bez nekādām īpašām emocijām, ar otru - spilgtas sajūtas, piedzīvojumi, trakas atmiņas, liela kaisle, bet pēc stabilas nākotnes neož. ĀĀĀhhh!! Help please!!! :((((