Raudulīgums

Raudi kaut tiešajā ēterā hokeja laikā, kad tīra ledu! I don't care, ne jau mani par muļķi un histēriķi pataisīsi.

Nāksies sadzīvot, ka ir arī citi viedokļi uz pasaules, kas nesakrīt ar Tavējo. Kā nekā ar likumu arī nav aizliegts savu viedokli izteikt.

Parasti filmām pārdzīvoju līdzi.. realitātē sīkumi parasti nemēdz saraudināt :)

Iepriekšējais komentārs bija atbilde priekš laSonadora.

Sidze, manuprāt, ir ok, ja raudāšana vīrietim uz pleca ir pamatota. Ja tas ieslīgt jau marazmā, kad pirmajā tikšanās nedēļā tiek raudāt pat to, ka dzērves lido projām, tad, jā, visdrīzāk paņems pēdu.

c_berry :D

kopš esmu pārcēlusies no Latvijas uz citu valsti, esmu palikusi ļooooti raudulīga. es neskumstu pēc Latvijas, vismaz pagaidām, bet mani tiešām saraudina jebkurš sīkums. diezgan neierasti no manas puses.
ja godīgi, pašai kaitina... es pat pie skumjas dziesmas, palieku ar slapjām acīm. ceru,ka tas pāries :D

Es taču nerakstīju, ka katru dienu jātaisa histērijas uz ielas, mētājot lietas un skaļā balsī kliedzot. :D

Bet vispār, man nav kauna ne no viena tajā ziņā, liekas pat patīkami tā pamatīgi izraudāties, ja jau gribās un ir atbilstoša situācija.

c_berry,
nu jā, es arī nedomāju pārspīlētību..
Ir laikam atšķirība vai raudāt 1.randiņā vai ļauties vājumam ilgstošās attiecībās.
Bet varbūt ir vīrieši, kuri to sapratīs attiecību sākumā un tādi, kas raudāšanu nesapratīs arī ilgstošās attiecībās..

laSonadora, dikti sainteresēja, kas bija atbistošās situācijas, kad raudāji vīrietim uz pleca pirmajā nedēļa? Jautājums bez ironijas, tiešām interese.

Skatījāmies skumju filmu. Mājās.

Man ir divas filmas, kur varu histēriski raudāt. Tās ir Zaļā jūdze un Mārlijs un es.

laSonadora, manuprāt, labāk nākamreiz skaties "Eiss Ventura, zvēru detektīvs" :D . Ja es būtu puisis, mani tas pirmajā nedēļā aizbiedētu, jo rastos jautājums - kas būs tālāk!?

Tomēr, jā, vīrieši ir dažādi, varbūt trāpīsies arī kāds dvēseliskais tips un kopā varēsiet puņķāties. ;)

Zaļā jūdze

Tā arī mani saraudināja. Ir bijušas vēl pāris filmas, kas mani spēj saraudināt. No grāmatām, laikam tikai Hemingvejam pagaidām ir izdevies mani saraudināt. Ir kaut kādi periodi, kad lielāks stress, tad ātri sajūtu asaras acīs, bet citādi laikam pārmēru raudulīga neesmu. Pēdējā laikā esmu viegli aizkaitināma, pati nezinu, no kā man tas.

Jā, nevaru vien sagaidīt to īsto un vienīgo, ar kuru kopā beidzot varēšu tā kārtīgi izpuņķoties un taisīt histērijas katru mīļu dienu :)

Ja gribas raudāt, tad raudu vienatnē, ja ir kas tāds, ko grūti ''sagremot''.
Ir gan bijuši brīži, kad asaras vienkārši izlaužas uz āru, bet arī tad mēģinu noslēpties no citu acīm pēc iespējas ātrāk, nepatīk, ja kāds redz mani raudam.

Pārsvarā raudiens uznāk tad, kad viss ir jau sakrājies pāri kaklam.

Ja tā padomāt - raudu gandrīz katru dienu. Protams, ne hstēriski, bet kādu asaru nobirdināt pēdējā laikā sanāk bieži. Pašai kauns, bet nu...

Vienīga filma, kuras laikā raudāju kā nenormāla - Mārlijs. Parasti iztieku ar mazākām emocijām, bet nu šī filma vnk vāks.

Bet vispār neesmu baigi emocionāla, drīzāk vēsais tips. Vot nesaprotu kā tas viss iet kopā

Es laikam neraudu pārāk bieži, varbūt mēnesī reizi vai divas, bet reizēm uznāk tādi periodi, kad varu raudāt katru dienu un par katru mazāko sīkumu. Nekad gan neraudu citu cilvēku klātbūtnē, vienīgi, ja raudiens uznāk tad, kad blakus ir mamma vai māsa, tad gan nekādīgi nevaru savaldīt asaras, arī viena ex drauga klātbūtnē atļāvos raudāt, bet tā citi cilvēki laikam nav mani redzējuši raudam.

Oj,man ar to ir traki,bet jau no skolas laikiem esmu iemācijusies to saturēt,lai neizraditu parejiem,domaju uzreiz ļoti pozitivas ltas,ja nesanak tad diemzēl kozu sev lupā un visur kur var iekosties,tas gan palīdz..

Asaras acīs skrien par jebko,mazu bērnu raudāšan,ātras palīdzibas(vugd) sirēnām,bedigam filmam,aizkustnosam runam,kad tiek runats pa manu pilsetu,dakteri uttttt

Peedeejaa reize bija tad, kad mana draudzene nomira. Raudu reti.

neesmu raudulīga. mani mēdz aizkustināt emocionālas filmas, bet arī ne visas. tā riktīgi raudāju, skatoties, Zaļo jūdzi, P.S. I love you (šo es pat nespēju līdz beigām noskatīties), A walk to remember, Titāniks (lai gan viņš mani vairāk nespēj saraudināt), kā arī filmas par ebreju dedzināšanu. varu arī aparaudāties, lasot grāmatu. starp citu, labas grāmatas ir daudz izteiksmīgākas par filmām, bet tie kas lasa, to zina. tā ikdienā neraudu un ieraugot tikai filmas kadru, arī nē.
mani spēj saraudināt strīdi ar pašiem tuvākajiem. mammai uz to ir īpašs talants. pēdējo reizi raudāju laikam kādus 3 mēnešus atpakaļ. tā raudu varbūt reizi pusgadā. pati, piedodiet, bet neciešu raudulīgus cilvēkus. bieži vien vnk cilvēks raud, lai panāktu vēlamo, iežēlinātu kādu. protams, es to nesaku par visiem. cilvēks, kurš bieži raud, mani nespēj iežēlināt, ja es redzu, ka tas ir raudiens par kārtējo nieku.