Raudulīgums

Un vēl...kas jūs pēdējā laikā ir saraudinājis?

diezgan raudulīga, pēdējo reizi saraudināja strīds ar mammu .

Ļoti (!) raudulīga..

j varu bimbāt 5 reizes dienā, tā vienmēr ir bijis, citreiz pašai kauns paliek, ka dēļ kāda sīkuma 2 dienas bimbāju .... :D

Neesi sākusi dzert OK, ja pēkšņi tādas izmaiņas raudulīgumā?

Nē,neesmu sākusi dzert OK.
Es tāpēc nesaprotu,kas ar mani notiek..šovakar pat pa telefonu izplūdu asarās,ka beigās vairs neko nevarēju pateikt.Nu stulbi!

Es arī esmu ļoti raudulīga.

Es arī esmu diezgan emocionāla...
Nesen biju riktīgs mazohists pret sevi - skatījos filmu "The impossible", uhh.. tik ļoti nevienā filmā vēl nebiju raudājusi. Tā pa riktīgo - acis sapampušas, deguns ciet, galva jau sāka sāpēt un elpa raustīties...

Pēdējā laikā mani mēdz saraudināt (tā, ka kamols kaklā un acis aizmiglojas) arī daži klipiņi, kas klīst draugos "runā" sadaļā - piemēram tie video, kur karavīri atgriežas mājās, kā satiek savus mīļos.

Neesmu baigā grāmatu lasītāja, bet vienreiz apraudājos pat lasot grāmatu. Tas mani pašu izbrīnīja, ka teksts un mana iztēle var izraisīt tik spēcīgas emocijas...

Nekad ar to problēmu nav bijis, raudu, ja tiešām, kas slikts noticis, bet arī tad tikai, ja svešie nav blakus, ja ir, spēju savaldīties un pat smaidīt.

Neesmu pārlieku emocionāla. Raudu tad, ja tiešām sāp vai uznāk riktīgs skumijs. Attiecīgā noskaņojumā var saraudināt arī filma vai grāmata. Bet tā ikdienā par niekiem laikam tomēr nemēdzu raudāt.

Oj, es pēdējā laikā esmu dikti emocionāla un raudulīga palikusi, pati brīnos, jo kādreiz tāda galīgi nebiju. Sāku domāt, kā lai ar to tieku galā, jo neesmu sajūsmā par šo savu jauno īpašību, bet pagaidām neko neesmu izdomājusi un sapratusi :(

Nu jau vairākus mēnešus neraudu.

Kādreiz biju ļoti raudulīga, raudāju katru dienu, bet tagad esmu uzaudzējusi sev raksturiņu un raudu tikai tad, kad ir ''sakrājies'' vai arī tiešām kaut kas ir noticis.
Dažreiz gan arī sanāk aiz aizkustinājuma apraudāties kādas grāmatas, filmas, video vai pat bildes dēļ, bet tas man šķiet normāli.

Es arī esmu ļoti emocionāla, sen man tas ir pieriebies, ka varu raudāt par jeb ko un,ka pat sīkums mani var saraudināt.
Vakar sāku raudāt skatoties sveša cilvēka kāzu video.

Loti rauduliga... Nemaku savaldit asaras.

Svetdien skatijos raidijumu Undercover Boss un pinnjaju ka traka par nabadzigiem cilvekiem, kuriem tas boss palidzeja ar naudinju.

Raudaju par puisi, kurs stradaja burger-estuve un vins katru nakti gaja uz majam 1.5 stundu. Histerija man sakas, ka burgerestuves CEO uzdavinaja vinam mashinu un samaksaja $10k par vina macibam partikas koledza.

Man gan vakardiena, gan šodiena uz raudulības nots,uzzināju ka mammai bija slikti ar veselību,kamēr mēs viena uz otru bijām apvainojušās :( Šodien tētim apaļa jubileja,un protams ka tajā netiku pat ielūgta,njā un uzzināju,ka tuvs cilvēks guļ uz nāves gultas :(
skumji...

par sīkumiem nekad neraudu

Es esmu ļoti emocionāla.
Pēdējo reizi "gandrīz" raudāju nesen, darbā. Es tiku pamatīgi sadusmota, nu pilnīgi tā, ka aiz dusmām vaigi jau sarkani, acis sarkanas, un dūmi pa ausīm kūp, bet tā kā biju darbā, nācās savākties. Savādāk būtu nodevusi pēc pilnas programmas.
Vispār šitā man pirmo reizi, kad pēc dusmām uzreiz seko bimbiens.

Neesmu raudulīga. Raudu retu.

Parasti filmās, kkādās emocionālās vietās saskrien asaras acīs, bet tā jau nav tāda raudāšana.
Pēdējā reize bija multenē Nejaukais Es 2. Pašai liekas smieklīgi, ka tā :D

Bet tā sadzīvē raudu maz, parasti eju gulēt un no rīta, jau pilnībā cits skats uz dzīvi.

Esmu ļoti raudulīga tikai uz attiecīgajām tēmām, kuru ir pietiekami daudz.

Esmu ļoti emocionāla, raudāju pēdējo reiz laikam vakar, dažreiz arī par kaut kādiem sīkumiem, pašai kauns, un vēl arī kad skatos drāmas raudu, vai filmas ar laimīgām beigām, tad ir prieka asaras :)