Kauciens

Tu gribi ar kādu izrunāties šeit vai tās vienkārši ir uz āru izlauzušās emocijas? Es esmu laba klausītāja, ja kas. :)

Vaiii, kā es tevi saprotu...

Bet vai nav tā,ka vins vienkarsi ir nesasniedzams Tev,bet ja dabusi tad vairs negribesies,paaries? Izslatas pec shi gadijuma..

Tagad aizdomājos,ka mēs taču ik pa laikam vel sazinamies.Reti,bet ir.Gribas tam cilvēkam pastāstīt to,kas jauns man noticies pa šo laiku un uzzināt kā veicas viņam.Bet apstājos pie tā,ka varbūt viņš praktiski ir aizmirsis par manu eksistenci un nealkst pazīšanās.Tā tik es vel ceru,ceru ,zinu,ka bezjēdzīgi,bet ceru..

Es sliecos domāt, ka nevari viņu aizmirst, jo neesmi viņu dabūjusi, līdz ar to savā galvā viņu idializē un izfantazē kā būtu ja būtu. Ja vari mēģini ar viņu satikties, labāk iepazīties un varbūt viņš nemaz Tev vairs nebūs vajadzīgs. Tā teikt izslimosi to.

Nu, ja tas ir tik dziļi iekšā, tad iesaku vienkārši uzsākt saraksti - Heii! Sen neesam runājušies/redzējušies. Uznāca iedvesma parunāties. Kas jauns pa šiem gadiem/mēnešiem? Kas labs tavā pusē?

Es nebaroju savu pašapziņu tādā veidā bigbadbetty.

esmu bijusi ne tādā situācijā, bet līdzīgā.
vnk atrodi citu puisi un beidz fantazēt par šio. bieži vien iedomātais tēls nemaz nav tāds, kādu mēs viņu esam iedomājušies. iespējams, tev vajadzētu redzēt viņa tarakānus un tad varbūt pārdomātu.

Iespējams viss ko jūs sakāt tā arī ir,jo man nav ne jausmas.Iespējams jums vieglāk ir pateikt no malas,kā man saprast,kas notiek manī pašā:)

parakstos zem katra cubiana
Man bija līdzīgi. Es braucu sab.transoprta un domāju par viņu, es ēdu un domāju par viņu, es gāju gulēt, cēlos, skrēju, gāju pīpēt un visu laiku domāju par viņu. Es pat izvēlējos drēbes ar domu, kā būtu, ja viņš mani ieraudzītu šajās drēbēs. Tomēr tas beidzās brīdī, kad sapratu, ka tas ir tikai tēls, kurš mani neliek mierā. Pēc apmēram gada atkal biju satikusi to cilvēku, mierīgi parunājāmies par visu un neko, un man sāka likties, ka viņš nav īsti tāds, kādu es viņu atceros, jo sapratu, ka daudz ko esmu piedomājusi klāt, izpušķojusi. Tas radīja vilšanos un atvieglojumu vienlaicīgi.

parakstos zem katra cubiana

parakstos zem katra cubiana vārda

Aj, aj, aj....

Labi, prāts tev saka, ka tās domas neko labu nedara.... Bet tev arī jāsaprot, ka īstenībā tev patīk, pat ļoti patīk par to pasapņot, šīs domas tev sagādā pozitīvas emocijas..... tā ir kā atkarība. (Prāts arī saka, ka pīpēšana nav laba... bet ne jau tāpēc cilvēks metīs šo atkarību pie malas.)

Vispirms ir jāsāk ar to, ka pašai sev ir jāatzīst, ka tās fantāzijas ir tik skaistas, ka Tu nemaz negribi kļūdīties, tādējādi riskējot pazaudēt šīs skaistās emocijas.

Man, kā cilvēkam no malas (kas arī ir ar šo problēmu saskāries) ir pilnīgi skaidrs, ka darīt kaut ko lietas labā (un Jūs saprotat, ko es ar to domāju) ir win-win situācija... vienīgais, ko Tu vari zaudēt ir šīs fantāzijas.

Teletubijs,nu nevarēšu nepiekrist tavam sacītajam.Es saprotu,ka tas nav normāli,tapēc vien jau gribu sadot sev pa vaigiem.

Šāda romantiskā fantazēšana ir tik raksturīga meitenēm. Manuprāt, katra no mums ar to ir saskārusies, vienai tas periods ir ilgāks vienai īsāks, bet visām pāriet. Varbūt Tev sen nav bijis cits puisis, kas aizklied''etu tavas domas!?

cubiana-man ir draugs,esam kopā jau sen,izvēlējos viņu.Bet pat viņš nestāv ceļā domāt par to citu.Tā galīgi muļķīgi..

viena no garlaicīgākām diskusijām, kas ir bijusi pēdejā laika.

cheap,paldies par uzmanību.