labrīt, jaukās! :)
man te tāda nedaudz smieklīga situācija izbeidojusies, bet kā lai saka- oбидно vienalga. :D
tātad pirms gada oktobrī sagāju kopā ar puisi, kurš jau vairākus gadus simpatizēja, viņš teica, ka arī es viņam jau sen patīku, tātad visi priecīgi utt. bet viņš aizbrauca uz Ķīnu, protams, ka "pašķīrāmies". Vasaras sākumā viņš atgriezās LV un atkal uzrakstīja man draugiem.lv, pajautāja telefona nr un tā. dažreiz atsūtīja kādu sms, solīja tikties, bet nekad nekas nenotika un vispār nekas nopietns. viņš vispār ir tāds cilvēks, kurš saka daudz, bet reti,kad izpilda, lai gan saka, ka vārdi patiesi un pats apzinās, "ka viņa teiktais nesakrīt ar darbībām".
bet tieši pirms nedēļas viņs pēkšņi ļoti intensīvi sāka man rakstīt, zvanīt, vienkārši runāties, teica arī visādas jaukas lietas, pat sāka likties, ka atkal varetu kaut kas izveidoties. 5dien tikāmies klubā, visu laiku nosēdējām kopā, runājāmies, apskāvāmies. viņš stāstīja, ka tik ļoti viņam pietrūku utt. gribēja, lai palieku pie viņa pa nakti, ko es neizdarīju un tai naktī viņš pat "arlabunakti" nepateica. nākamajā dienā viņš atrakstīja, un es ļoti tieši viņam pajautāju, vai mēs vēl kādreiz vēl tiksimies un kas tad īsti mūsu starpā notiek. uz tik vienkāršu jautājumu viņš 2 dienas nespēja atbildēt. beigās man viss noriebās un pateicu, lai viņš vairs manu numuru neizmanto, ja ir šādi, ka vienu dienu viņš ir jauks un pūkains, bet nākamajā viņam viss vienalga. un protams, ka viņš man vairs nezvana :D
un tagad es sāku domāt- vai viņš mani gribēja gultā ievilkt? varbūt viņam tiešām ir kādas jūtas pret mani, bet vienkārši nav gatavs veidot ko vairāk? un galvenais- ko man tagad darīt? :D es labprāt ar viņu izrunātos, bet šaubos, ka tas ir iespējams. draudzenes saka, ka man tik bērnišķīgs cilvēks nav vajadzīgs un arī man pašai ļoti kaitina, ka te viņš uzrodas, te atkal pazūd. bet varbūt ir vērts pacensties? vai vienkārši likties mierā, pat ja bēda sirdī ir nedaudz? :D
atvainojos, ka tik gari :D , bet tiešām priecātos par kādu viedokli no malas :)
185
