Cik "veselīgi" ir saņemt kaut kādas negācijas, pazemojumus savā virzienā. No visādiem aspektiem skatoties - gan no "vēdiskajiem", gan parastajiem. Tas ir, piemēram, strīds, kurā cilvēks x tev pasaka, ka "tu esi slikts, tu besī, tev neko labu nevar pateikt", utml. Tu to "uzklausi", sper pretī, varbūt saraudinies, sastresini sevi, liec saviem nerviem un pašapziņai "ieplaisāt"..
Vajag vienkārši aizmirst un jau nākamajā brīdī/dienā pēc strīda izturēties tā, itkā nekas nav bijis un nekas slikts netika teikts (manā gadījumā "uzsūkts" kā sūklī)?? Ja jā, tad kā tad ar to, ka es tak tajā brīdī jutos sāpināta? Man par šo nekad neatvainosies, jo, redz, cilvēks uzskata, ka viņam tas nav jādara un, ka man nekad dzīvē strīdos nav taisnība. Sanāk, esmu kaut kāds upuris, uz kā sabļaut, izmest negācijas, apvainot, aizvainot, utt. Cilvēks-upuris tak to uzņem, "uzsūc".. Tas sliktais nekur nepazūd. Jeb tomēr to vajag domās aizmirst kā nieku un dzīvot tālāk? (t) (t)
10604
