Sveikas, dāmas! :)
Situācija tiešām bērnišķīga, bet tā kā līdz šim esmu pārsvarā satikusies ar krietni vecākiem vīriešiem man šie divdesmitgadnieki tomēr nav saprotami!
esam darba kolēģi, tā arī iepazināmies, sākumā flirtējām tikai darbā, pusdienās un pīpēt gājām kopā, viss tā forši bija, bet man puisis ar katru dienu iepatikās ar vien vairāk. tad sākām tikties arī ārpus darba, viņš mani pavadīja mājās no darba, nāca pie manis vakaros ciemos, palika pa nakti, es paliku pie viņa pa nakti, nekas vairāk gan kā skūpstīšanās mums nebija, katru vakaru zvanīja, rakstīja, likās, ka viss varētu tiešām arī pāriet attiecībās un tad vienā brīdī- viss. Puisis pārstāja zvanīt, darbā izturēties sāka neitrāli, tikpat kā nerunājam vairāk. tik tā- šad tad. Bet manai darba kolēģei vienmēr apvaicājas, kā man iet un liek pasveicināt.
es nesaprotu viņa pēkšņo atturību. kas varēja noeiet greizi? vai tiešām viņš pēkšņi saprata, ka es viņam nepatīku?