Dzīvošana kopā ar vīrieti

piedod , bet mazliet smiekligi izklausas ,ka virietis nekad nav dzivojis kopa ar sievieti, mazliet tomer izklausas, ka jus butu vel tinu vecuma. bet taa par temu nemaceshuatbildet ar savejo neesam nekad skaitijjusis cik apedam paikaa un tadas lietas, cik jamaksa tik jamaksa un viss.

Nē, viņš agrāk brunču mednieks bijis, saistības viņu neinteresēja un nebija īsti laika, jo ar sportu aktīvi nodarbojas.

Teeja - kas gan tur neiespējams? Kaut vai tad, ja iepriekš, studiju laikā, ir dzīvots kojās, tie ir vismaz 4 gadi, vīrietis un sieviete katrs savā istabā dzīvot, paiet tie četri un gadi un tad sāk dzīvot kopā :)

Un tad vīrietim jau ir 24, 25 gadi, viss oki, dzīvo pirmo reizi kopā ar sievieti :)

Sākām dzīvot kopā pašiem nemanot, vienkārši vienā brīdī, neko nesarunājot,secinājām, ka nepavadām nevienu nakti atsevišķi :D Tā kā tas notika ļoti ātri, tad grūti pateikt, kas mainījās, bet dzīvot kopā man ļoti patīk :) Nekādas grūtības neizjūtu.

jūs abi strādājat vai vēl studējat?

teeja, kas tur smieklīgs? Tev liekas, ka visi sāk ar draudzenēm dzīvot kopā 18 gados? Es vispār nesaprotu to kultu tīņiem dzīvot kopā, ja visu tāpat sedz vecāki.

Par tēriņu dalīšanu - esot attiecībās, kapeikas neskaitu. Man nav žēl, ka es iepērku pārtiku un vīrietis apēd lielāko daļu, jo zinu, ka viņš, piemēram, sedz pilnīgi visas mūsu kopīgās izklaides ārpus mājas.

Pati sāku dzīvot kopā, kad man bija 21 gads (attiecības jau ilga 3 gadus). Sākumā vienkārši bija dīvaini, jo biju pieradusi vairākus gadus dzīvot viena.

Viņš strādā, es studēju (pēdējais gads), pirms tam strādāju, bet tagad jāpievēršas uz 100% mācībām, jāraksta bakalaurs.

Sākām dzīvot kopā kādus 2mēnešus no kopā būšanas brīža.. viss kārtībā, nav tā,ka izmetaa visu aiz sevis un nesavac, stradigs puika :D vienīgais - VIENMĒR ,kad draugs piesakās (vai arī palūdzu) nomazgāt traukus ,tad katru reizi jāiet pārbaudīt,vai atkal nav atstājis dakšiņas izlietnee nenomazgatas, nezinu, kas tas par niķi :D

sākām dzīvot kopā pirms gada, pēc 2 gadu attiecībām, maksājumus nedalām, visu maksā viņš,manu naudu liekam krājkontā :)
Plusi ir tas, ka attiecībās kļūst nopietnākas un esi kopā ar mīļoto :)

varat sadalīt mājas darbus u.t.t, kopā brokastot,kopā vakariņot

maksimiliana
nu sk, tagad zinu, tad jau vis normal. lai izdodas ar kopa dzivosanu.


ahdies, ko jus atkal piesienaties pasas te stastijusas,ka jau 14gados drazas apkart(ne visas bet vairums, viena foruma pasas to atdzina), tad jau pavisam normali butu , pat tajos 17 gados dzivot kopa, pasas sevi pataisijusas par drazejamm un kko pukst,tad nevajag stastiit ka jau tik jaunas drazas apkart, tad jau labak dzivot kopa, kad vel macas,tas ir normalak. neka vnk tik drazties apkart ar visadiem.
atakla kkadas cuskenes kkopukst tas ir amnas domasgribu izsaku un viss visi nevar dzivot kopa pec jusu domam. labi,ka es te neko nestastu jo tiesaam daudzas te ir divainas.

Sākām dzīvot kopā laikam, ka pēc gada kopā būšanas(vairs precīzi neatceros). Nebija uzreiz ne baigi superīgi, ne baigi slikti. Bija vienkārši - savādāk.
Mēs esam diezgan atšķirīgi ieradumu ziņā, tāpēc bija jāpierod pie tādām lietām.
Ja esi vienpate, tad jāpierod, ka būs daudz mazāk laika vienatnē. Man tas bija diezgan liels izaicinājums, bet tagad esmu priecīga par drauga darba grafiku, kurš man atstāj pietiekoši daudz mirkļus vienatnei(es vienkārši neesmu tas tips, kam jābūt ar mīļoto kopā katrā, katrā brīvajā brīdī).
Patiesībā jau viss ir ļoti individuāli. Kad sāksi dzīvot kopā, tad arī redzēsi, pie kādiem viņa niķiem un ieradumiem jāpierod utt.

Man bija 18 gadi,kad sākām dzīvot kopā un draugam bija 24 gadi un viņš arī pirmo reizi sāka dzīvot kopā ar sievieti.
Attiecības tikai uzlabojās un visa ir kārtībā. Pazīstami bijām laikam kādus 8-9mēnešus.
Lielāko daļu no maksājumiem maksāja viņš, es tad vēl mācījos un pašai sava nauda bija minimāli. Tā vēl joprojām ir, jo viņam alga ir 3x lielāka par manējo.

22 gados sāku dzīvot kopā ar čali, jo pārvācos pie viņa uz citu valsti. Bijām pazīstami kādus 2-3 mēnešus. Vienīgās problēmas, ko atceros, bija tas, ka ne īpaši labi mācēju taisīt ēst. Vismaz ne visādus gaļas ēdienus, mērces utt., kas viņam garšo. Bet es biju pabrīdinājusi par to un čalis teica, ka tas nekas, ka neko netaisu, ka viņš gatavos. Bet pēc kāda laiciņa viņam tas vairs nešķita nekas, bet es jau biju iespītējusies: "Es tev teicu, ka neesmu nekāda mājsaimniece" utt. :D Un man savukārt nepatika, ka viņš nav pārāk kārtīgs. Viss, kas bijis kabatās, visi sīkākie tehniskie pribambasi - tas paliek uz galda istabā, kamēr tur vairs nav vietas pat tējas krūzei. Zeķes aizmet garām veļas grozam utt. Neesmu es perfekcioniste, bet biju pieradusi, pat kojās dzīvojot, ka manās vietās viss ir mans un tur, kur tam ir jābūt. Nu jau ēst es gatavoju tīri normāli un bieži pat ar prieku, un čalis ar novērtē, bet kārtīgāks gan nav palicis. :D
Maksājam par pārtiku uz pusēm tad, kad ejam reizi nedēļā pa lielo iepirkties. Ikdienā, ja kaut ko vēl vajag, tas, kuram ērtāk, arī nopērk pa ceļam. Neesmu domājusi rēķināt, kurš cik apēd, bet varbūt arī tāpēc, ka es pati daudz ēdu. :D

teeja, tas, ka citas 14 gados dr****, nenozīmē, ka visas ir tādas m*****, un ka tie, kas 14 gados tādas lietas nedara, ir nenormāli.

Sāku dzīvot kopā 19 gadu vecumā un vienīgās neērtības bija tāda dīvaina sajūta, ka dzīvoklis un viss, kas tajā atrodas ir viņa..bet tā sajūta pēc kādiem mēnešiem pārgāja :) Atceros, ka sākumā viņš maksāja visus maksājumus, kas saistīti ar dzīvokļa uzturēšanu un 70% no pārtikas, jo tolaik vēl studēju un nestrādāju. Arī tagad ir tā, ka 70% vai vairāk maksā viņš, jo pelna vairāk.
Tīri no sadzīves kaitināja trauku jautājums - vienmēr TIK DAUDZ sakrājas un viņa mazgāšanas paradumi mani vēl vairāk sakaitināja.. tagad nopirkām trauku mašīnu un mājās ir miers! :D
Forši ir tas, ka mans vīrietis ir diezgan kārtīgs un neatstāj aiz sevis atkritumu kaudzes, kas man jāvāc!

Pirmo reizi saaku dziivot kopaa ar savu draugu ar kuru man bija pirmaas ilgaas attieciibas,mums bija 19.gadi.
Peec tam bija cits draugs ,mazu laiku bijaam kopaa,bija dazhas sadziives nesaskanjas,bet tas taapeec ka vnk nebija iistais cilveeks.
Tagad ar esosho draugu ievaacaamies kopaa peec 6 meeneshu kopaa buushanas,abi to ljoti gribeejaam,lai gan es mazliet minstinaajos,jo shoreiz gribeejaas lai viss ir perfekti,negribeeju sasteigt to ievaakshanos atkal.
Sadziives probleemu nav,viss ir labaak kaa jebkad,mums viss notiek dabiski,nav pat iipashi jaavienojas kas ko dariis,vnk kkaa viss no sevis notiek.
Izdevumi ir pusliidz 50/50..iipashi neskaitam. :)

Manējais tik foršs, pieteicās traukus mazgāt, jo man to ar rokām ļoti nepatīk darīt, bet trauku mazgājamā mašīna nebūs vēl sākumā. Toties man ļoti patīk gludināt, ko viņam nepatīk darīt :D

Pirmajā brīdī bija tā kā neērti uz tualeti iet! :D Nekādu citu baigāko kuriozu nav.

Bet par izmaksām, he, nu te es palieku pie sava - vīrietis prieks tam arī ir vīrietis.

Pirmo reizi kopā ar vīrieti sāku dzīvot 19 gadu vecumā. Bija savādāk nekā ierasts. Izdevumi apm. 40/60 (viņam patika spēlēt spēlītes un investēt tajās). Nu beigās bija tā, ka es visu darīju, bet viņš spēlēja spēlītes :D

Ar tagadējo sāku kopā dzīvot 21 gada vecumā :) Izdevumus īpaši neskaitam, cik un par ko kurš maksās. Parasti sanāk tā, ka es pērku pārtiku (vienalga, cik kurš apēd :D ), viņa suncītim ēst, kaut kādas saimniecības preces (pulveri, gaisa atsvaidzinātāji, dušas želejas, u.c.) u.t.t., bet viņš rēķinus apmaksā, +/- izklaides, auto.. Kuriozi nav īpaši bijuši, jo viens otru labi iepazinām pirms sākām dzīvot kopā :) Pienākumi mums nav sadalīti, bet tas īpaši netraucē - viss tāpat izdarīts :)

Bet par izmaksām, he, nu te es palieku pie sava - vīrietis prieks tam arī ir vīrietis.

Nabaga Jūsu esošie vai potenciālie bērni gadījumā, ja Tev kādreiz nāksies iztikt bez sava vīrieša!