augstākā izglītība - obligāta?

es jau ne pirmo reizi piefiksēju, ka Tu savu viedokli un pieredzi pasniedz kā visobjektīvāko

Mani vienmēr smīdinājuši cilvēki, kas par to, ko paši dara, citiem aizrāda.
Pie kam:
1) Mans viedoklis balstās uz pašas pieredzi, kamēr Tavs uz kaut kādu "viena tante teica"
2) Kamēr es neizslēdzu varbūtību, ka var būt arī savādāk, Tu kategoriski pastāvi uz savu, balstoties uz augstāk minēto argumentu. Es arī zinu cilvēkus, kas ir dabūjuši labu darbu bez diploma, bet tādu nav daudz, pie kam šeit meitenes, ne viena vien, minēja, ka bez diploma pie sava darba nebūtu tikušas, kas jau ir pietiekami spēcīgs pretarguments Tavam izteikumam, par to, ka nav svarīgi, kādā veidā zināšanas ir iegūtas, bet Tu joprojām turpini pārliecināt, ka taisnība ir tikai Tev.

P.S. Par objektīvu viedokli sauc tādu, kurš ir spējīgs apskatīt un pieņemt dažādas versijas bez vispārinājumiem, to visu pamatoti argumentējot. Neviens Tev neliedz uzskatīt manu viedokli par nepareizu, bet, šajā jautājumā, Tavu par pareizu es sākšu uzskatīt tad, kad Tu spēsi argumentēt pamatoti, kāpēc tikai Tev ir taisnība un pārliecināsi visus, ka diploms viennozīmīgi nav vajadzīgs.

Manuprāt, es visnotaļ loģiski savu viedokli pamatoju, minot arī piemērus savā paziņu lokā, kuru ir daudz - tas tā kā būtu "viena tante teica"? Turklāt, komentāros lieku uzsvaru uz sev tuvo IT jomu - dažas lapas iepriekš es piekritu, ka zināmās jomās diploms ir nepieciešams. Ja Tu būtu arī lasījusi, nevis tikai rakstījusi, varbūt pamanītu :) Lai Tev jauka diena :)

P.S. Pati savu darbu dabūju, kad man vēl nebija diploma - tikai 1 studiju gads aiz muguras, bez garantijas, ka vēlēšos turpināt. Tā ka..

Par profesionālo izglītību, ko min Winterra, nemācēšu spriest, bet vai gadījumā tur kvalitāte, apgūtā pielietojamība un tehniskais nodrošinājums neklibo vēl stiprāk, nekā "parastajā" augstākajā?

57days, viss atkarīgs arī no skolas, kurā profesiju apgūst (un es nerunāju par arodskolām vai prof. vsk.), bet universitātēs pārsvarā viss ir vienādi! Un es no pieredzes šobrīd runājot saku, ka profesijā uj, uj, uj ko var iemācīties, tikai specifiskāk - konkrēti savai jomai, ko mācās. Un vienlaicīgi paskatoties uz to, ko dara līdzīgie augstskolu solos, nezinu, smieties vai raudāt par to, kāds sviests tur notiek. Vai tiešām izcilas jomas zināšanas un profesijas izzināšana var tikt vērtēta zemāk par akadēmiskajiem teoriju darbiem, kur liek iziet vienu mēnesi praksi labi ja? Hm..

Ja galva uz pleciem un mazliet veiksme - tad domāju, ka augstākā izglītība nav obligāta...

Ja vēlies strādāt par ārsti, skolotāju, advokāti vai vēl dažās profesijās, tad - jā, izglītība ir obligāta. Vismaz es nelaistu bērnu skolā, kur skolotājiem pašiem ir 9klašu izglītība un negribētu nonākt pie ārsta, kuram nav diploma.
Man pašai ir augstākā izglītība un bez tās es nebūtu pat tuvumā nonākusi darbam, kuru strādāju. Turklāt, visiem manā ģimenē ir izglītība un tā man jau kopš bērnības ir pasniegta kā vērtība, nevis kā ''kaut kāds papīrs ko pakārt uz naglas''.
Pēdējā laikā man ļoti krīt acīs tā izplatītā izglītības un studējošo noniecināšana. Tas ir kaut kāds jauns modes kliedziens - nievāt augstskolas un tajās studējošos, jo galvenais taču ir kaut ko muhļīt un bez izglītības var iztikt jo kaimiņu Antons Kartons par miljonāru kļuvis ar 5klašu izglītību?

Pēdējā laikā man ļoti krīt acīs tā izplatītā izglītības un studējošo noniecināšana. Tas ir kaut kāds jauns modes kliedziens - nievāt augstskolas un tajās studējošos, jo galvenais taču ir kaut ko muhļīt un bez izglītības var iztikt jo kaimiņu Antons Kartons par miljonāru kļuvis ar 5klašu izglītību?

+++++
It īpaši šajā diskusijā.

Winterra, ir arī Latvijā viena otra tiešām laba akadēmiskā programma. Un ir arī cilvēki, kam šīs programmas ir ļoti piemērotas, jo viņi no sirds vēlas nodarboties ar pētniecību, zinātni. Un priekš tam visa tā teorija ļoti noder.

Izcilas jomas zināšanas un profesijas izzināšana tiešām ļoti daudzos gadījumos ir daudz vērtīgāka lieta, nekā kaut kāds nebūt traļi vaļi bakalauriņš (un tādu pie mums ir daudz). Bet ieslīgt galējībās un apgalvot, ka akadēmiskā izglītība viennozīmīgi nekam neder, manuprāt, arī īsti pareizi nav.

Ir arī jāatceras, ka pat šodien labs amatnieks vai elektriķis pelna labāk, nekā vairums sekretārīšu ar bakalauru. Tāpēc noniecināt praktisko darbu darītājus algas dēļ vien ir muļķīgi.

Gribēju teikt, ka katram jāizvēlas tas, kas atbilst interesēm un spējām. Labāk būt par lielisku automehāniķi nekā sliktu inženieri.

Vai tiešām izcilas jomas zināšanas un profesijas izzināšana var tikt vērtēta zemāk par akadēmiskajiem teoriju darbiem, kur liek iziet vienu mēnesi praksi labi ja?

Diemžēl šī te parādība ir ļoooti izplatīta. Tas tāpēc, ka tādu, kam bez izglītības būtu izcilas zināšanas, ir ļoti maz. Lielākā daļa iemācās pašus pamatus un domā, ka jau zin visu.
Tajā pat laikā, tieši tik pat bēdīga situācija ir arī augstskolās, jo liela daļa studējošo izvēlas profesiju nevis pēc tā, kas pašiem patīk, bet tāpēc, ka konkrētajā nozarē var labi pelnīt. Tikai retais mācās to, kas tiešām patīk un padodas.
Laikā, kad es pabeidzu vidusskolu, lielākā daļa skrēja studēt ekonomiku, jo tobrīd tā bija ļoti pieprasīta lieta. Tagad daudzi šīs nozares "speciālisti" ir naudas lietām saskaras tikai lielveikalu kasēs. Tie, kas mācījās, jo pašiem interesēja un padevās, strādā savā nozarē. Tie, kas mācījās, jo tā ir "kruta", strādā kur nu sanāk. Ja kaut kas ir iemācīts ķeksīša pēc, nekur tālu netikt nevienā nozarē.

Pēdējā laikā man ļoti krīt acīs tā izplatītā izglītības un studējošo noniecināšana. Tas ir kaut kāds jauns modes kliedziens - nievāt augstskolas un tajās studējošos, jo galvenais taču ir kaut ko muhļīt un bez izglītības var iztikt jo kaimiņu Antons Kartons par miljonāru kļuvis ar 5klašu izglītību?

Uz šo te pamudina tādi veiksmes stāsti, kā augstāk minētais Brensons, IT jomu ir "aizcūkājis" Džobss, vairāk šobrīd nevaru atcerēties, bet bija vēl šādi gadījumi. Un tad liekas, ka to var visi. Mums te pa laikam uz pārrunām atnāk tādi, kas pašmācības ceļā mācījušies. Vienu paņēmām, tiešām puisim talants, bet pārējie... Džobss gadiem sēdēja garažā, kamēr uztaisīja pirmo Apple datoru. Mūsdienās neviens ne ar ko tādu pasauli vairs pārsteigt nespēj, bet bļaustās, ka skolā neies, jo Džobsam redz, sanāca.

Šobrīd esmu darba meklējumos. Pilnīgi visos sludinājumos, kuri mani interesē, ir prasīta augstākā izglītība. Es nevaru iedomāties, ko es darītu ar vidusskolas izglītību. Būtu pārdevēja vai viesmīle? Man augstākā izglītība vienmēr ir bijusi obligāta.

Es nezinu, kur apkārt ir tie veiksmes stāsti, kad cilvēks bez izglītības ir sasniedzis virsotnes. Mani klases un skolas biedri, kuri nekur tālāk nemācījās, ir vai Anglijā kā viesmīļi un apkopēji, vai tepat strādā par pārdevējiem veikalos. Jā, varbūt vienam no tūkstoša izdodas izsisties arī ar nekādu izglītību, bet tā noteikti nav parasta prakse, kuru var uzskatīt par normu. Tie ir izņēmumi.

Es nezinu, kur apkārt ir tie veiksmes stāsti, kad cilvēks bez izglītības ir sasniedzis virsotnes.

Atcerējos vietējo varoni - Šlesers, kurš gan cits! :D

Es nevaru iedomāties, ko es darītu ar vidusskolas izglītību. Būtu pārdevēja vai viesmīle?

Es kā reizi esmu TIKAI ar pliku vidējo profesionālo un strādāju banku sfērā :)!
Konkrētajai bankai atlase bija nevis pēc diplomiem, bet pēc pieredzes, pēc spējām sevi parādīt, pēc intelektuālā līmeņa, pēc varēšanas grupu pārrunās parādīt sevi, paust savu viedokli utt. ;) Tā kā viss nav vienozīmīgs!
Tagad gan skatos uz augstākās pusi, jo tomēr to gribās un varu atļauties mācīties bez kredītiem :) !

Ui, nepiebildu, ka esmu no bankas prom, jo sadzemdēju bērnus,pārvācos uz mazpilsētu, filiāles šeit nav, bet, kaut darba meklējumos aktīvi vēl neesmu iesaistījusies, esmu pieprasīta :D Trīs piedāvājumus (2 no tām citās bankās) esmu palaidusi garām, jo vēl gribas padirnēt pa māju!

Man augstākā izglītība ir obligāta, lai ko nu tur citi uzskatītu. Man vajag tās zināšanas, man vajag to izglītības līmeni, un galu galā man vajag arī socializēšanos. Un ja godīgi, man vajag to diplomu.
Nekāds Brensons un Džobs mani neiedvesmo un neinteresē. Es esmu es, un man ir savas prasības un vajadzības, kuras varu piepildīt, ja ir nauda. Nauda man ir pateicoties izglītībai. Tā kā turpinu sevi pilnveidot, un darbā par to esmu ieminējusies, tas manu kvalifikāciju uzreiz paceļ citā līmenī.

Agrākajos laikos, ja painteresējas kredītus ļoti reti, kuram piešķīra un noteikumi stingrāki bija.

Mans subjektīvais viedoklis, zināšanas, kuras iegūstu studējot neviens man nevar atņemt, nešķiroju cilvēkus pēc izglītības, bet tomēr man ir svarīgi, lai cilvēks spētu iedvesmot pārējos, lai būtu ši te motivācija pēc savas pašizaugsmes. Protams ir svarīgarī dzīves skola un pieredze.

Es nevaru iedomāties, ko es darītu ar vidusskolas izglītību. Būtu pārdevēja vai viesmīle?

Lai ari, cik man no ta butu kauns, man vispar nacas 12. klases februari pariet uz vakarskolu un to pabeigt. Bet tas man netrauceja sasniegt visu, ko sasniedzu.

Protams, es jutu, ka man butu nepieciesama augstaka izglitiba, bet tikai tapec, ka 26 gados saprau, ko es velos darit sava profisionalaja zinjaa. Pec skola sbeigsanas man bija abspluti tuksa bilde, aizgaju studet marketingu un pamatigi aplauzos.

Es zinu daudzus veiksmes stāstus, kur cilvēks ap pliku pamatskolu ir ticis tālāk nekā citi ar augstskolas diplomu. Zinu arī cilvēkus ar augstāko, kuri strādā veikalā. Daudz ir atkarīgs no paša - meitene pēc vidusskolas sāka strādāt nelielā uzņēmumā ar necilu algu, tagad krietni pakāpusies pa karjeras kāpnēm, ar darbu un centību apliecināja sevi, tagad pelna iespaidīgi, vadības labā roka. Daudz nosaka arī veiksmes faktors - būt īstajā laikā un vietā, satikt īstos cilvēkus. Ar pamatsk. izgl. sēdēt stūrī un raudāt, ka nav darba - vai strādāt, uzkrāt pieredzi, zināšanas un izsisties augstāk. Ar augstsk. diplomu var strādāt ne tik izcilus darbus, par kādiem sapņoja, bet tomēr - strādāt, iegūt pieredzi, lai nav ''pliks'' diploms, jo daudzi skatās uz pieredzi, prasmēm, ne diplomu. Nu, var jau iet bravūrīgi pa ielām un kladzināt, ka man, lūk, ir diploms, bet visi maitas, neviens nemaksā miljonu, kas pienākas ar šo diplomu kabatā.
Cilvēks arī bez diploma var sasniegt daudz, tas ir mans uzskats, bet es nenolieku tos, kuriem ir vēlme, vajadzība pēc augstākās, kā arī - nenolieku tos, kuriem tās nav. Dzīve ir gara, mācīties var paspēt vienmēr, ne visiem tā ir vajadzība, kamēr citiem tas ir dzīves mērķis.
Murgaini sanāca.

Manuprāt, studijas nevis palīdz kļūt par speciālistu savā jomā, bet palīdz kļūt par speciālistu dzīvē - iemāca patstāvību, iemāca strādāt garas darba stundas, strādāt pa naktīm, lai paspētu izpildīt darbus termiņus, iemāca "sarunāt" ar kursabiedriem, pasniedzējiem par termiņu pagarināšanu, par palīdzēšanu, iemāca "mācēt iziet no situācijas", iemāca strādāt komandā, iemāca plānot savu laiku utt.

es nesaku, ka augstākā izglīti ir vai nav mūsdienās vajadzīga, bet skatoties no darba devēja puses kāpēc pieņemt darbā kādu, kuram nav augstākā, ja jau apkārt staigā daudzi ar augstāko