Mūžībā aizgājis rakstnieks Vladimirs Kaijaks

Mēģinu simtreiz uzrakstīt komentāru, bet atkal un atkal izdzēšu. Paldies viņam par to, manuprāt tajā grāmata ir īstā latviešu dvēsele, to var tikai apbrīnot, kā viņš to ir tik dziļi, līdz sāpei, līdz priekam, gan trausli, gan ar zemes smagumu uzsķērdis.

Kad vēl dzīvoju Latvijā un strādāju par žurnālisti, ar kolēģi reiz ciemojos viņa lauku mājās. Viens no jaukākajiem cilvēkiem, kuru man ir nācies satikt savā mūžā. Tik ļoti zinošs un labsirdīgs. Izlasot šo ziņu no rīta internetā, palika ļoti skumji. Lai cienījamajam kungam vieglas smiltis...