Vārdi paša drošībai

Ance, vārdos un domās ir spēks. Tu netici Dievam, tāpēc arī netici tādām lietām un liekas, ka tās ir muļķības. Tad kāpēc cilvēki dodas lūgties uz baznīcām, ja tāpat tas nepalīdz un neviens viņus nedzird. Ok, paliec pie sava, jo netici nekam tādam.

Es parasti starp pirkstiem turu atsleegu lai, ja kas, varu durt aciis vai olaas.

Bija laiks, kad man notika visādas nelaimes, nu vnk vājprāts bija. Vidusskolā vēl gāju un jau klasesbiedri par to sāka runāt. nekas nopietns, bet nu visādas ķibeles. Un tad runājām ar skolotāju un viņa ieteica katru rītu skaitīt vārdus. Zīmējot ap sevi iedomātu apli (trīsreizes) jāskaita (trīsreizes)- Trīsreiz zelta loka viju apkārt savu augumiņu, dzēla bite neiedzēla, koda čūska, neiekoda. Varbūt vārdiem piemīt kāds spēks, varbūt ne, bet vismaz smadzenes noskaņojas un to, ka nekas nenotiks un domu spēkam es ticu!

Nopietni runaajot, ir taada lieta kaa upura psihologija. Ja cilveeks iet saraavies mazinjsh, nervoziem soliishiem un purpinot zem deguna teevreizi, tad vinjsh varmaakas aciis izskataas kaa viegls upuris - viegli ievainojams un iebiedeets. Taadaam lietaam ir jaapieiet klaat ar galvu, nevis ar religiju - jaasageerbjaas taa, lai nelektu aciis, jaaiet drosiem, lieliem soljiem, jaaiegaadaajaas kaads pashaizsardziibas liidzeklis vai kaut vai taa pati mazaa sireeninja, kurai izraujot stikjiiti, taa saak nenormaali kaukt. Veel var sarunaat ar kaadu koleegji,kursabiedru, ka iet kopaa vai "iekjerties astee" kaadam normaala paskata viirietim vai paarim.

Zīmējot ap sevi iedomātu apli

šo psiholoģisko paņēmienu es bieži pielietoju. Iedomājos ap sevi tādu kā biezu, necaursitamu stikla sienu

To skaitīšanu nedomāju zem deguna bubinot, vienkārši galvā, domās. Jums taču ir kādai ejot pa tumsu bailes, ka tik kāds neseko vai neuzbrūk. Tad nu vienkārši domās gribas pateikt kādus spēcīgus vārdus.
Bija viens stāsts, kur vienu meiteni izvarotājs neaiztika, taču nākamo izvaroja, un kāpēc to pirmo neizvaroja, jo izvarotājs viņai blakus, abās pusēs redzējis divus vīriešus, kā aizsargus. Mistika vai kas, bet kaut kas tas ir..

Es nesaku, ka galīgi nekam tādam neticu, es vienkārši neesmu nonākusi līdz brīdim dzīvē, kad justu sevī vēlmi atdoties kādai ticībai un pieņemt to par savu. Tāpēc es arī neko nelūdzu, jo neuzskatu, ka lūgšana tikai tad, ka man kaut ko vajag, ir godīga. Tu uz Baznīcu ej? Pasakies Dievam par to, kas tev ir dots? Tu ievēro Dieva baušļus? Ja nē, tad man šķiet negodīgi Viņam kaut ko lūgt. Nav jau jāieslīgst Baznīcas dogmās, bet tomēr ir jāatceras, ka Baznīca nav kaut kāds dziedinātāju un burveklīšu kantoris, kas atrisinās visas problēmas, kad tās radīsies.

Ja tev tik svarīgas ir pozitīvas domas un un vārdi, tad izdomā tos pati. Tam būs daudz lielāks spēks nekā tai noskaitītajai lūgšanai.

Atvainojos par savu skarbo komentāru.

'sodien redzēju kā viena meitene vienā vietā nospļaudījās, un pēc tam tajā pašā vietā vecis nospļāvās. :D tik tiešām labāk pa to vietu neiet, bet kā zināt pa kuru var iet pa kuru ne? :D

Tev uz to ir tiesības, bet, izlasot autores tēmu, galīgi nerodas priekštats par to vai viņa pilda/nepilda baušļus utt.
Es ticu, bet mani galīgi neaizskāra viņas jautājums.

Kādu laiku atpakaļ, uzgāju šo mājaslapu http://www.engelupasaule.lv/
Varbūt, negluži atradīsi ko skaitīt,kaut kur ejot, bet manuprāt ļoti interesanti.

pašas drošībai varētu noderēt piparu gāze ( labāk lai nāk arā ar strūkliņu nevis mākonīti ).
Bīstamajā ceļa posmā vienkārši turi kabatā, kā teikt, gatavībā. Ja nu kaut kas notiek, galvenais ir ātri skriet prom, vai piesaistīt cilvēku uzmanību.

Vienmēr tā esmu darījusi, zināmu drošības sajūtu tas ir dod.

Man mamma iemācīja vienu paņēmienu, kuru izmantot gadījumos, kad kāds uz tevi paskatās ar tādu ļaunu šķību aci uz ielas vai pasaka kaut ko nejauku. Ir tādi brīži, tad pilnīgi skudriņas pārskrien pār muguru un pavisam neomulīgi paliek. Kad strādāju vienā bodītē, ienāca meitenes cacas. Staigāja, skatījās kā piepūties pāvs. Atceros, ka bikses viņai bija tik zemu, ka nagi niezēja santīmus iemest krājkasē. Es stāvēju savā vietā pie kases un laidu skatienu apkārt. Pildīju savus darba pienākumus vienmēr būt gatavai. Tad viena no meitenēm man uzbrauca - ko skaties virsū, es taču neko zagt netaisos! Tik neforši palika, jo nebija pat tuvu tam, lai skatītos virsū. Izdarīju, kas jādara. Ejot ārā no veikala, nejaukā meitene paklupa un skaisti nolikās garšļaukus. Pilnīgi akmens no sirds nokrita. :D Varbūt skan ļauni, bet dots devējam atdodas. :)

Pirmā Sieviete, paldies par komentāru, taču nesapratu ko tu izdarīji, lai viņa saņemtu atpakaļ pēc nopelniem?

Es parasti skaitu parasto tēvreizi.

Paldies ar ieteikumiem, meitenes.

To tā grūti būs apstāstīt vārdiski - ar labo roku gaisā jāuzzīmē jumis un ar knipi jāaizsit caur leju sev aiz muguras, nu tā kā kaut ko sliktu metot prom.

Pirmā Sieviete, žēl, ka nevar saprast kā tas darāms, noteikti gribētu pamēģināt.

Teicu, ka grūti būs saprast, tas ir jāparāda.

Pirmā Sieviete

ja pareizi noformulēsi savas domas tajā brīdī, tad sanāks, bet nedrīkst visiem visu stāstīt, visi sāks krist. :D
kas ir jumis? :D

Musulmaņi teiktu "A'udhu billahi minash shaitanir rajim" un izvilktu līku kindžalu.