Vasaras nometnes

Es katru vasaru laika posmā no 9-15 gadiem biju nometnēs. Ar visvisādam virzieniem - mākslu, sportu, vnk kaut kādas tematiskās, ar dzīvošanos tikai pie jūras un tml. Un paldies vecākiem, ka viņi mani tur sūtīja :)

vislabākās atmiņas saistās ar nometnēm Ronīšos, Klapkalnciemā un palikšanu mājiņās - tur bija gan nometnes mīlestības, gan džeku curāšana fantas pudelēs un satura izbarošana mazakajiem, gan ielaušanās pretejā dzimuma dušās, gan naksnīgas pastaigas pa mežiem ar lovītēm, gan vēl visvisādas tiešām foršas lietas un notikumi :)

Braukāju uz nometnēm, kuras paredzētas dejotājiem, ļoti patika, gaidīju katru gadu ar nepacietību.
Naktīs/vēlu vakaros kāpām laukā pa logiem, lai varētu ar puišiem satikties ( tas jau bija ap gadiem 12-14) un nometnes vadītāji neuzzinātu, ehh..atmiņas labas.

Diemžēl nekad neesmu bijusi nometnēs. Par nometnes mīlestību, slepenām tikšanās reizēm ar puišiem utt. esmu lasījusi tikai grāmatās, bet forši, ka meitenes to ir izbaudījušas reālajā dzīvē:)

Es esmu bijusi 3 vai 4 dažādās nometnēs, vienā no tām atgriezos atkal vēl citās vasarās. Tā vislabākā bija dienas nometne ar retām nakts palikšanas reizēm, toreiz samērā lēti maksāja un bija vislabāk organizēta - interesantas nodarbības, daudz pieskatītāju, daudz iespēju, ko darīt, protams, arī brīvais laiks.

Pārējās bija nakts nometnes, viena dziedāšanas, pārējās vnk atpūtas. Maksāja dārgāk par to dienas, bet organizētība pat man kā bērnam šķita 0. Biju par mazu, lai interesētos par slepenām tikšanām ar puišiem vai alko, tāpēc spēlējāmies savā nodabā, zīlējām, smērējām ar zobupastu durvju rokturus utt., taču - cik tad ilgi bērni var paši sevi nodarbināt svešumā ar svešiem cilvēkiem, lai nesāktu ilgoties pēc mājām? Vispār atceros tikai vienu vienīgu organizatoriski interesantu notikumu - aerobika jūras krastā. Man ļoti ātri kļuva garlaicīgi un skumji, tāpēc no dažām nometnēm tiku izņemta ātrāk kā bija paredzēts.

Nometnes ir laba lieta, ja labi organizē.. Atceros, ka vienu brīdi gribēju uz Harija Potera nometni :D, bet biju jau par lielu, turklāt, kā lasīju atsauksmes, tad tur arī pa lielam princips "maksā bargu naudu un nodarbini sevi pats".

mg, poteros patiesībā ir ļoti forši. Jā, cena ir liela, bet galīgi nav tā, ka pašam sevi jānodarbina. Reāli brīvā laika gandrīz nav :D

Es biju katru vasaru pie jūras ar muzikālo nometrni. Spelējam instrumentus, dziedājām, taisījām vietējiem koncertus...dikti patika.
Tagad arī neatteiktos pabūt nometnē...

Līdz ~3 klasei braucu uz svētdienskolas/kristīgajām nometnēm. Tad man ļoti patika, vienmēr mūsu telts bija uzmanības centrā, jo mums nebija telts, bet milzīga piepūšamā glābšanas laiva ar jumtu. :)

Kad bija 14 gadi un nodarbojos ar karatē, pāris reizes biju uz vasaras nometnēm. Bija ārprātīgi garlaicīgi- apkārt dauzijās un dīdijās 7-9 gadu veci bērni, neviena vienaudža nebija. Atceros, ka tās 7- 10 dienas vilkās kā vesela mūžība. Gribējās ātrāk tikt mājās lai vispirms normāli paēst- ēdiens bija izcili negaršīgs (vel joprojām brīnos, kā varēja TIK negaršīgi gatavot).

Vēl kāda? :)

Es katru vasaru no 7 līdz 15 gadu vecumam kādas 2 nedēļas pavadīju dažādās nometnēs. Ļoti patika, gaidīju šo laiku ar nepacietību. Dzīvojām teltīs pie upes, mežā, atceros spēles, pārgājienus, nakts ugunskurus, teātrus, rokdarbus, ūdens laistīšanos karstā dienā. Tā bija lieliska iespēja atpūsties ar draugiem ārpus pilsētas vides. Toreiz vēl, mani kā no maznodrošinātas ģimenes ņēma nometnē bez maksas vai par simbilisku summu, tāpēc braucu uz vairākām nometnēm.

Nepatika zirgu nometne, nepatika tās, kur dzīvošana istabiņās. Patika tieši telšu nometnes.

Neesmu bijusi nometnēs.

Esmu bijusi kristīgajās nometnēs vairākas reizes. Bija forši, paldies dievam, man smadzenes par reliģijas jautājumiem neizskaloja!
Vēl biju Young Media Sharks nometnē jauniešiem. Tā gan bija forša! Ja ir interese par medijiem, žurnālistiku, foto vai video, iesaku noteikti pieteikties meitenēm vidusskolas vecumā! Dalība ir bez maksas, taču konkurss, lai tur tiktu, katru gadu pieaug. Nometnē piedalās dažādi pasniedzēji, savas jomas profesionāļi vai arī vienkārši iedvesmojoši cilvēki, piemēram, manā gadā bija Gundega Bičevska (tad Shape, tgd vismaz bija Cosmo redaktore), Pauls Ķesteris, Vilis Daudziņš, Gustavs Terzens, kā arī producents no ASV un vēl dažādi iedvesmojoši cilveki. Sīkākai info iedošu adresi: http://youngmediasharks.eu/

Šogad būs mana pirmā nometne (l)

Līdz ~3 klasei braucu uz svētdienskolas/kristīgajām nometnēm

Ķepa, tad jau varbūt esam kādā nometnē tikušās :-) Es arī līdz apmēram tādam pašam vecumam braukāju uz svētdienas skolas nometnēm - tikai vislabākās atmiņas. Nometnes bija ļoti ļoti foršas.

Hmm... pāris reizes esmu bijusi. Patika vidēji, jo biju dikti intravertais bērns (pudelēs nečurāju, mīļākos nemeklēju). Ievirzi neteikšu :D

Esmu daudzreiz bijusi nometnēs un pāris reizes biju arī grupiņas vadītāja. Vnk super foršs laiks un atmiņas!!!

Esmu bijsui nometnēs daudz un dažādās. Gan kā dalībnieks, gan kā pasniedzējs. Nometnes patika un patīk. Tā ir tāda patīkama izeraušanās no ierastā.

Jau sākot no aptuveni 6 gadu vecumu katru vasaru pāris nedēļas pavadīju kādā nometnē
Sākumā tā bija kristīgā nometne, tad šaha nometnes, dejošanas, tad volejbola un vieglatlētikas nometnes. Nometnes veids bija atkarīgs no tā laika hobija. Uz nometnēm braukāju līdz pabeidzu vidusskolu.

Ļoti patika, vienmēr gaidīju. Bija forši draugi, daudz blēņas un dažādi piedzīvojumi.

Biju skautu un gaidu nometnēs. Tie tik bija forši laiki. Gan ziemā braucu uz nometni "Baltais Vilks" - kas notika Ložmetējkalnā ar apsildāmajām teltīm, gan vasarā. Super, ļoti patika. Iemācījos būt patstāvīga un tik daudz cilvēku varēja iepazīt, pat, ja biji introverts. Bija ko darīt un vēl skautu vadītāji vadīja dažādas aktivitātes, pašam bija jāizvēlas, tā kā mini skoliņa - pirmā neatliekamā palīdzība, mezglu siešana, ēst gatavošana, ugunskuru drošība, utt. Tik interesanti bija, noteikti novēlu to piedzīvot ikvienam bērnam.

Es arī bērnībā (nu kāda vairs bērnība, varēja būt apmēram 10 - 13 gadi :D) braucu uz Ronīšiem pie jūras - Klapkalnciemā, man ļooooti patika, vislabākās atmiņas (l)
Katru reizi, kad braucu garām, tās mājiņas un dzeltenā ēdnīcas māja patīkamas atmiņas rada :) Darījām visu ko - no rīta bija rīta vingrošana, pa dienu dažādas radošās darbnīcas, gājām uz jūru, spēlējām spēles .. 8-)