Meitenes, vai te ir kāda, kas var padalīties ar savu pieredzi, kā ir šķirties no ilgām attiecībām. Nu tādām ap gadiem 10. Kur nevis tev ir 20 gadi, pāris gadu attiecības un tu vienkārši pasaki čau un aizej pie vecākiem atpakaļ. Bet kad jau ir ap 30, kad visa dzīve pavadīta ar viņu, viss ir kopīgs, mājas, darbs, cilvēki apkārt, kad tu nevari aiziet atpakaļ pie mammas, kad tu esi pieaudzis cilvēks.
Es domāju, kā tieši fiziski notiek tas process. Vispirms atrast dzīvokli, jau mazliet iekārtoties, aprast, un tikai tad teikt un darīt. Vai teikt uzreiz un tad vēl nedēļu dzīvot kopā, kamēr izvācies. Kā notiek ar mantām, iedzīvi. Kā to paziņo saviem tuviniekiem, radiem. Varbūt mani jautājumi liekas stulbi, bet man tas liekas nenormāli drausmīgs periods.
Un vēl viena nianse. Kad vīrietis negrib no tevis šķirties un palaist. Kad viņš var kļūt agresīvs, neadekvāts, izstādāt kaut ko stulbu, kā izmest mantas vai neatdot mantas. vai sākt vajāt jaunajā dzīvesvietā. Vai draudēt jaunajam puisim, ar ko esi aizgājusi uz randiņu.
Kā tas viss notiek? Cik viegli, cik grūti? Varbūt ir kāds reāls dzīves stāsts?
1368
