kā neķert kreņķi par sīkumiem, kas saistīti ar attiecībām?
pati saprotu, ka tās ir pupu mizas, bet tāpat ir skumji. kā neņemt tik ļoti pie sirds, kā lai sevi nomierina, ka viss taču ir kārtībā?
kā jūs tiekat galā?
piemēram, tagad sarakstos ar savu puisi, paprasu viņam, ko dara, pastāsta, bet neapjautājas par mani, tagad man nez kādas domas, ka kkas nav kārtībā, utt, kaut arī viss ir kārtībā, varbūt, vienkārši nav laika.
Ja ir kaut kas interesants, tad jau vari vnk pati iemineties un izstastit, nevis gaidit jautajumu. Varbut noguris un neiedomajas, ka kkas ikdiena izmainijies..
runa neiet tikai par to, bet vispār par tādiem sīkumiem, man uzreiz pirmā doma- kaut kas nav labi, kaut arī tā nemaz nav, es vienkārši bēdāju sevi, neparko!
551
