Stāsts ir tāds, mēs ģimenē visas sievietes esam apaļīgas, jau kopš bērnības mamma ievēro diētas, es, māsa..
bet pirms pāris gadiem, kad māsa vēl dzīvoja pie mums viņa saslima ar bulīmiju.. vedām pie psihologiem visur kur, līdz viņa atrada savu dzīves lielo mīlestību un atkal viss atgriezās savās sliedēs, pārvācas no mums un ar draugu aizgaja dzīvot uz Rīgu.
šogad vasaras sākumā ar draugu izšķīras, baigais pārdzivojums viņai ,tpc izdomājam, ka pa to laiku, kamēr mācišos Rīgā varu dzīvot pie viņas, lai viņai nav tik depresīvi un sanāk abām mums izdevīgi..
Vakar vakarā kaut ko darīju pie datora un savajadzējas uz toleti, eju un es nezinu vai nu man tā izklausījas, bet likās, ka māsa vemj.. iepriekš bijām diezgan labi paēdušas, bet vrb tikai sakritība..
Un tgd es nezinu, vai man runāt ar viņu par to? Vai varbut runāt ar mammu? Man nav nejausmas.. varbūt jus esat saskārušas ar ko tādu vai pašas izgājušas caur tam. Ka lai palīdz?
112
