svaikas!!!
vai jums ir bijis ta ka jus sezat un vairs nesaprotat ko darit ar savu dzivi? ka to mainit?
vai tas ir iespejams???
ko darit ja tu esi krustcelēs kad tava dzive bruk ka to mainit ka domat pozitivi?
vai ir iespejams dzivot savadak, domat un milet savadak?
ludzu palidziet man saprast sevi!!!
man tā ir vairākus gadus, liekas ka visu laiku kaut ko mainu, bet vienmēr atgriežos pie šīs situācijas, un tad vēl uzmācas tā depresiju, kura laikam ir jāārstē, ja nē var nojūgties pavisam. ja tev izdodas šo atrisināt, pastāsti kā sanāca :D
Depresija ir gan jāārstē. Nopietni. Ja tiešām pie vainas ir depresija, tad jauns puisis, jauns darbs, jauna valsts, jauna matu krāsa un jaunas kurpes nemainīs to, ka tu savā ādā jūties kā slapja, nelaimīga žurka.
Ja tiešām pie vainas ir depresija, tad jauns puisis, jauns darbs, jauna valsts, jauna matu krāsa un jaunas kurpes nemainīs to, ka tu savā ādā jūties kā slapja, nelaimīga žurka.
vot es domāju ka mainīs!! muļķe...protams ka neko tas nemainīja. jāiet vien ārstēties :D
Santa, man bija tāds pats drausmīgs periods. Aizgāju no darba, nepalika labāk. Aizbraucu uz citu valsti, nepalika labāk. Atradu jaunas attiecības, nepalika labāk. Sāku ārstēt depresiju - palika labāk.
Atrod savu problēmu cēloni. Citādi viņas vilksies tev līdzi, lai kur tu arī neietu.
Man parasti palīdz kāda iesvesmojoša grāmata, tikšanās ar draudzenēm (vīns, pļāpāšana, izsmiešanās), shoppings :) Kāda jauna nodarbe vai apņemšanās, tad jau arī viss pārējais sakārtojas pa plauktiņiem :)
Man tā gadās reizi mēnesī :D Ja nopietni,tik bieži esmu centusies ko manīt savā dzīvē,sākot ar mācību iestādēm un dažnedažādiem kursiem,līdz pat motivējošajai literatūrai,bet būšu atklāta - nu nestrādā tas,vismaz uz mani. Viss allaž atgriežas vecajās sliedēs un pirms kāds saka "mēģini cītīgāk" - jums nav ne jausmas,cik ļoti nopietni es visam tam pieeju,bet laiks iet un depresīvais pielavās tik un tā. Skumji patiesībā :(
Es neticu, ka ir iespējams mainīt savu dzīvi 7 dienās.
Var, var. Un var ne tikai kā Gangsters - savākt mantas pāris stundās. Man ir gadījies tikai ar to, kas mugurā, aizbraukt dzīvot pāri pus valstij. Cita dzīvesvieta, cits darbs, citi cilvēki, jaunas mantas...
Vispār, manuprāt, 99% dzīvo ne tā kā paši vēlētos, jo trūkst drosmes. Es tajā skaitā.
Vai nu neatzīst to, vai nu mēģinas sev melot, vai arī pat neaizdomājas, ka dzīvo pēc sabiedrībai pieņemama modeļa/shēmas.
pārsvarā ļaujos straumei,- kā rezultāta nonāku tur pat kur biju. Un kāda jēga kko mainīt. 1x ceturksnī arī uznāk raudiens. Mainīt neko nesanāk, jo tāpat citur nav kur likties.