vai var dzivot savadak???

Pamaini kaut ko.

marilyn
es visu laiku censos ko mainit bet vienmer atgriezos pie si pasas situacijas

Varbūt ne viss ir tik slikti kā izskatās - vajag nomierināties, atslēgties no domām padarot kaut ko pavisam citu, varbūt nemaz tik slikti nav, ja ir, tad domāt kā to risināt, jo sevis žēlošana neko nemainīs.

Santa, kas tieši tevi tā sagrauj ? Viss apnicis? Varbūt vari pamainīt darbu, dzīvesvietu?

LILIII
es so problemu meģinu risinat jau pus gadu

Ko konkrēti tu visvairāk gribi mainīt, un ko konkrēti tu esi centusies darīt, lai to mainītu?

Citādi nav skaidrs, kāda ir situācija

Ir bijis!! Sēdēju tāda izmisusi mājās, domāju, raudāju... visu nakti nevarēju aizmigt. Draugs (nu jau ex) bija kaut kur aizdzēries !!! Sagaidīju rītu un sapratu- vai nu izlekšu pa logu, vai jāiet prom- no tā dzīvokļa, no tām attiecībām, no tā visa!!!
Un pēc pāris stundām biju prom- ar visām mantām, veļas mašīnu, ledusskapi, TV u.c. lielgabarīta lietām!!! ne mirkli nav nācies nožēlot. nekad nebiju bijusi tik nelaimīga, kā tajā dzīves posmā!

No sākuma saproti, kas Tev nepatīk, kas neapmierina esošajā dzīvē. Tad tikai jāķeras klāt veidiem - kā to labot, mainīt utt.

MARILYN
vis vairak tas ka mani neviens nesaprot neklausas mani liekas ka visi mani ienist

Es neticu, ka ir iespējams mainīt savu dzīvi 7 dienās. Kāds var, protams, apgalvot, ka ir mainījis īsā laikā, bet tad būtu interesanti uzzināt 1) cik ilgs laiks pagājis kopš šīs apjausmas 2) cik smags stāvoklis bija pirms tam, cik daudz un kas bija jāmaina.

Ja jāmaina tikai tādas materiālas, redzamas lietas (piemēram, nepatīk darbs, izvēlētā profesija, dzīvesbiedrs vai tml), tad ieteikums ir tikai viens - sāc darīt! Visas atrunas būs tikai tavs slinkums, kam jātiek pāri un tad viss aizies kā pa sviestu. Ja jāmaina kaut kas psiholoģisks (domāšana, attieksme, kompleksi, atkarības utt.), tad tas ir ļoti smags, ilglaicīgs darbs, kurš var iet kā pa kalniem - te liekas, ka esi mainījies, te atkal atgriezies pie vecā. Tur, manuprāt, jāizprot iemesli un visādi citādi jāstrādā ar sevi.. Zinu, ka daudzi varētu mani apstrīdēt, bet man arī nav ticības, ka var pavisam par 100% sevi mainīt - diez vai cilvēks, kurš jau no bērnības ir ar noslieci uz depresiju, tāds melanholiķis utt., var to depresīvo melanholismu 100% atmest.

un ari tas ka man ir atiecibas ar puisi bet visu laiku liekas ka attiecibas man ir vienai vins nepalidz man saprast ko darit man ka mainit manu dzivi reizem domaju ka dziove meģina ar mani izspelet ļaunu joku

Šādas problēmas parasti pazūd līdz ar tīņa gadu beigšanos :)

Atvaino, nu bet neko prātīgāku nevarēšu ieteikt.

vis vairak tas ka mani neviens nesaprot neklausas mani liekas ka visi mani ienist

Te rodas jautājums - cik tev ir gadu. Pusaudžiem ir raksturīga tāda krīze, kad "visi viņus ienīst".

Ko tas nozīmē "attiecības ar puisi"? Tu viņu mīli?

Varbūt jāsāk ar sevi, nevis citus vainot - sāc domāt, kāpēc tev liekas, ka neviens neklausās, ka ienīst.

Jo tu vairāk sevi tā nostādi, jo tā notiek. Negatīvi un neapmierināti cilvēki tikai atbaida - sāc sevi vairāk kopt, meklē jaunas iespējas - sporta klubs, peldēšana, kaut ko priekš sevis.. Nezinu, kļūsti pašpietiekama ar sevi un tad varbūt apkārtne mainīsies.

57days
tur jau ta lieta ka milu bet nespeju aiziet

Ja tev vienkārši ir kaut kādas nebūt attiecības ar kaut kādu nebūt puisi tikai tāpēc, ka visām draudzenēm arī ir attiecības, tad gaidīt, lai viņš tevi saprot un atbalsta ir muļķīgi.

Kāpēc uzreiz jāaiziet???

vins nepalidz man saprast ko darit man ka mainit manu dzivi

Puisis tavā vietā saprast, kā TU GRIBI dzīvot, nevar. Tas ir jāizdara tev pašai. Nevaino puisi pie tā, ka viņš tavā vietā nepieņem lēmumus.

es esmu normala es komuniceju ar cilvekiem draugi mani mil bet ģimene izsturas ka man vel jo projam butu 16