sveikas meitenes,
man vajag kaut kādā veidā izlikt uztraukumus un stresu..
esmu tikko atgriezusies tēvzemē un tagad uzsākšu studijas. tagad arī aktīvi sāku meklēt darbu, man bija pāris mēnešus tāda kā pauzīte, jo es nestrādāju, diezgan pat slinkoju. šobrīd sāk rasties satraukums, ka ar steigu tak vajag darbu..... protams es uz dullo jau sāku sūtīt cv, nu proatms man atzvana un jau ir aicinājuši uz intervijām....... nezinu ko īsti gribu pateikt :D :D nu vienkārši ir tā, ka es apmulstu un saprotu,ka esmu sasūtījusi visukaut kur, kur pat īsti negribētu strādāt, jo man tak VAJAG darbu ar STEIGU.... piemēram rīt man intervija vietā kur es nu negribētu strādāt, draudzene saka - aizej uz interviju, tā tīri trenniņa pēc, nu bet man jau negribās cilvēka laiku tērēt.. ehh es esmu apjukusi. atvainojiet,ka sarakstu muļķības :D droši varat man kko ud*rst :D
pat nezinu ko vēlos jums jautāt, varbūt pastāstiet, cik ilgi meklējāt savu darba vietu? uz cik intervijām gājāt? vai arī gājāt uz tādām kur domājāt, ka nevēlēsities strādāt, bet piedāvājums izrādījās labs?
PALDIES :D