Kontakti ar Ex-jā vai nē?

neredzu vispār tam jēgu? ja satiek uz ielas reizi mūžā tad saprotu tādu čau - čau, bet kam tas vajadzīgs? es nebūtu mierā ja mans draugs uzturētu vispār kaut kādas attiecības ar bijušajām kuras pirmstam ir mīlējis un drāzi :D bet es vienkārši esmu ļoti greizsirdīga. bet arī nesaprotu kāpēc tas ir vajadzīgs, speciāli rakstīties vai satikties? kāpēc pagātni tur nevar arī atstāt?

Uzturu kontaktus. Neredzu iemeslu, kādēļ neuzturēt, ja, protams, nav jādala manta un sazin vēl kāds mindfu*** :) Ar tādiem, ar ko skolas laikā vnk randins bijis, vispār bez problēmam satiekoties uz iela pļāpāju, bet to es nepieskaitu pie ex ;)
Mani vecāki arī ir šķīrušies sen jau, es esmu liela un neesmu vairs galvenais sarunu temats, arī viņi uztur kontaktus un apvaicājas par katra ģimeni, radiem. Laikam tāda pieredze un prakse, tādēļ arī tā uztveru.

Ir tādi, ar kuriem varu draudzīgi parunāties un ir tādi, ar kuriem uz ielas pat nesveicinos. :) Bet tādus īpaši draudzīgus kontaktus ne ar vienu neuzturu.

Uzturēju kontaktu, jo ir bērnam tētis.Zvanu ja ir kkas ļoti svarīgs.Bet tākā viņš neliekas ne zinis par dēlu, tad pati nu jau vairāk kā pusgadu nezvanu viņam.

Ne velti tie ir BIJUŠIE ne tagadējie. Es vienreiz mēģināju uzturēt tikai draudzīgus kontaktus ar ex,un nekā nesanāca. Viņam pret mani vēl bija jūtas,man pret viņu nē un tad tas sanāca vienkārši kaitinoši,ka visu laiku sāk prasīt vai vēl tomēr viņam ir cerība.. Pēc tādiem jautājumiem vispār pateicu,ka nekad nekādi draugi viens otram nebūsim un viss,lai liek mierā.. Paldies Dievam liek arī.
Bet pēc manām domām vienkārši tas viss ir atkarīgs kādas ir bijušas attiecības vienam ar otru. Ja notikuši daudz strīdu vai vēl sliktākas lietas,tad draugos labāk nepalikt,bet ja viss noticis mierīgi un bez aizvanojumiem,tad var palikt draugos..

Nee, prieksh kam? Tas ir taapat, kaa patureet beigtu suniiti un turpinaat ar to speeleeties.

Neuzturu kontaktus ne ar vienu no bijušajiem. Jā, tā ir pagātne, ko es diemžēl nevaru mainīt., bet tagad man viņi nenozīmē neko. Par ko es ar viņiem varētu runāt? Par laiku? Man nav vēlēšanās ar savas pagātnes kļūdas vilkt līdzi tagadnē. Man - kas bijis tas bijis un tas ir noiets etaps, kura vieta ir pagātnē. Tagad man ar viņiem nav pilnīgi nekas kopīgs. Neredzu jēgu kontaktēties. Pieņemu, ka domātu savādāk vienīgi tad, ja man būtu kopīgs bērns ar kādu no viņiem. Tad situācija būtu savādāka, jo jādomā par bērnu.

Man jau nu liekas,ka nav jēgas uzturēt kontaktus ar ex. Taču,ja ir kopīgs bērns,tad gan uzskatu,ka vismaz miniāli,bet kontakts jāuztur.Pietam,uzskatu,ka jāizturās ar cieņu pret otru,lai bērnam nav naidīgi vecāki,kas noskaņo viens pret otru.

Nosacīti uzturam, bet tikai tāpēc, ka viņš ir mana bērna tēvs, bet es labi jūtu, ka viņā joprojām ir aizvainojums par to, ka pametu viņu.

nē neizturu- negribu

Kādreiz es būtu gribējusi uzturēt kontaktu ar saviem bijušajiem, bet tā kā man ir bijuši tikai divi bijušie nav liela izvēle.

Ar pirmo bijušo neuzturu kontaktus jo mēs abi šķīrāmies ļoti sāpīgi, un lai gan pēc tam mēs kādu laiku uzturējām kontaktu, pēc tam kad sākām satikties ar citiem tad sarunas palika diez gan asas un nepatīkamas jo sirdīs laikam abi vel nebijām īsti tikuši pāri tam ka esam šķīrušies, tomēr ar gana ilgu laiku kopā bijām priekš sava vecuma. Tagadnē ir vieglāk ar viņu nekontaktēties jo ja kontaktējos vecas emocijas uzrodas kuras es nevēlos savā dzīvē jo esmu laimīgās attiecībās tagad un nevēlos lai kaut kas to mainītu.

Ar otru Ex neuzturu kontaktus jo viņš izrādijās kretīns, ļoti nepieklājīgs un godīgi sakot pat ļoti kaitinoš + pēc tam kad es viņam paziņoju ka nevēlos ar viņu būt kopā un pat kā draugi viņš mani apzaga.

Nē,neuzturu ar nevienu no viņiem.Kam gan man to?Man sava dzīve, viņiem sava un lai dzīvo.
Man pat ar nevienu no viņiem nebūtu vēlmes apspriest laikapstākļus,kur nu vēl kaut ko vairāk.
Neesmu neko viņiem parādā un neko no viņiem arī neprasu.
Tas laiks ir iztecējis un tikai priecājos par to.Neko sasmelt arī negribās.

Neuzturu kontaktus ar savu ex,pat ir bloķēts draugiem.lv, jo viņš mani ļoti sāpināja. Kopā bijām 4 gadus, tāka gluži vienalga joprojām nav.

Man jau tomēr šķiet, ka nobrieduša cilvēka rīcība būtu tāda, ka ļaunu prātu neturētu un draudzīgs kontakts paliktu. Nevar teikt sliktu par cilvēku, kurš reiz sirdī bijis īpašs. Tomēr savu nozīmi šis cilvēks mūsu personības izveidē ir spēlējis.

Pats kontaktu ar dažām uzturu, ir jauki parunāties un uzzināt, ka labi iet.

missjoker- Apzaga?! Ko viņš nozaga? Ir gan čalim manieres!

Neuzturu, jo negribu teret savu laiku, lai noskaidrotu lietas, kas mani galigi neinterese. :)

Es godīgi sakot neuzturu, jo negribu spēlēties ar uguni- Ja kādreiz viņš spēja iepatikties tik daudz, lai būtu kopā, tad kāpēc tas nevarētu atkārtoties?!

Ar bērna tēvu savādāk- Tur vienkārši neizbēgt no kontakta, taču ar viņu arī skaidri zinu, ka tā ir pagātne un sev blakus neredzu.

Ar vienu uzturu kontaktus draudzīgus, bet viņš vēl pēc gandrīz 4 gadim cer vēl mani atgūt. Kontaktus sanāk uzturēt tapēc ka viņš dzīvo manā rajonā un bieži sanāk satikt viņu un kopīgi paziņas mums ir.
Ar vinu citu mēs pat pa vinas ielas pusi neejam garam viens otram.

Pagaidām vēl nav EXu --> nav problēmu! :)

Es arī ar bijušo kontaktu uzturu, un mums ir ļoti labas attiecības, pat pārāk labas brīžiem :D
Bet nu ja viņš nebūtu mana bērna tēvs, tad nezinu kā būtu bijis, ja izšķirtos.
No sākuma, kad izšķīrāmies, tad bija tāds neitrāls kontakts, jo man ļoooti sāpīga bija šķiršanās. Bet kkā ar laiku mums ir tādas pašas attiecības, kā tad, kad bijām kopā (izņemot visu intīmo :D) Mēs sazvanamies gandrīz katru dienu un tā kkā. Un abiem tas šķiršanās aizvainojums ir pārgājis, un varam normāli runāt :)