Kontakti ar Ex-jā vai nē?

Atkariibaa vai nav palikushas kaadas juutas pret bijusho! Ja ir, tad ar to vajag uzmaniigaak vai nevajag nemaz.. jaa, tikko apdedzinaajos :(

nē

Man ir līdzīgi kā Lilii, šķīrāmies uz abpusēja lēmuma pamata, mēģinājām palikt "draugi", vairāk viņs mēģināja, bet pēc tam jau pašā saknē ar savu uzvedību parādīja man, ka man nav vajadzīgs tāds draugs. Un pat tas, ka sanāk šad tad tikties, jo ir kopēji draugi, man nav vēlēšanās ar viņu runāt vai sveicināties, un viņam kā izrādās arī šāda vēlme nav. Bija, bet arī to es atļāvos atšūt :D
Man to nevajag, man ir sava dzīve ar to arī man pietiek. Viņam nav, tāpēc es vēl joprojām draugu pulkā pateicoties viņam tieku mazliet ēsta, nu no to puses, kuri bija viņa pusē, kad šķīrāmies. Bet nez kāpēc arī tas mani neuztrauc - jo tas bija mans lēmums, mana dzīve.

ar lielāko daļu no exiem man ir normālas attiecības , un man tas šķiet normāli neesam jau nekādi svešinieki... Un , jā vienmēr var atrast par ko parunāties, ja vien vienīgais , kas nav saistījis attiecības ir seks ... :)

Nē un nē

Ir visādi - ar dažiem runāju, jo ir draugu lokā (mana draudzene tgd kopā ar to dzeku dažādu sakritību dēļ un viss ir ok mūsu starpā, jūtamies ērti).
Dažus nesatieku ikdienā, bet ja satiktu, papļāpātu.
Ir viens smags gadījums, kad pēc ilgstošām attiecībām palicis smagums sirdī, varbūt daudz atmiņu pie vainas... Laikam pat neteiktu čau, jo ieraugot apjuktu.
Ir kursabiedrs, ar kuru ir tā grūtak - pāmēģinājām, interesanti bija, bet man nebija pa prātam, tgd viņš mani ignorē, jo viņam rūgtums sirdī. Jāsatiek katru vakaru lekcijās. Bet nenožēloju, ka pamēģināju...

uzskatu, ka tur nevar but nekads kontakts no temas-ko dari, ka iet, jo jusu starpa ir bijis fizisks kontakts.

ko!?? smieklīgāku neko neesmu sen neesmu lasījusi.

tas jau katram ir personīgi, mums jau nemaz nav ne jausmas, kā attiecības beidzās utt :) ta nu gan ko smieties :D

Pa retam mēdzam parunāties.

Nē, nē un vēlreiz nē. Dzīvoju tagadnē un veidoju nākotni, ko man rakņāties pagātnē? Man nav ne naida, ne dusmu - nav nekā.

neuzturu, un ceru, ka draugs ar bijušajām arī neuztur :D

Ļoti reti, bet ir sanācis parunāties. Sākumā bija ļoti saspringti, bet nu jau viss aizmirsies, katram savas laimīgas attiecības un ir tikai OK pārmīt pāris vārdus pie viena, ja vajag kaut ko pajautāt/noskaidrot vai vnk uz ielas satiek.

Divi mani ex ir tādi, kurus uzskatu par draugiem. Viens no tiem diviem it īpaši. Man patīk viņam piezvanīt un papļāpāt, pasēdēt krastmalā... Diemžēl savam draugam par to nevaru pastāstīt, jo viņš nebūtu īpaši priecīgs. Ļoti priecājos par ikvienu no saviem ex, kam dzīvē iet labi, ir meitenes, mašīnas, bērni. Ir tikai vienas attiecības, ko nožēloju, bet arī tas puisis šķiet saņēmies un izskatās, ka viņam ir jauna meitene, kas mācējusi viņu savākt. Tā vispār man ir labas attiecības ar saviem ex, nesaprotu, kāpēc, lai nebūtu, jo, par spīti visiem pāridarījumiem, mums tomēr bijuši kopīgi labie brīži un vismaz uz īsu laiku dzīvē tas cilvēks ir bijis mana uzticības persona, kas par mani zinājusi gandrīz visu. Ļaunu prātu neturu ne uz vienu.

NĒ, neuzturu!! :)
Man godīgi sakot vnk nebūtu par ko runāt, satiekot kādu no EX-iem! Esmu jau ļoti ilgus gadus attiecībās (nu jau sievas statusā), tāpēc man ir vienaldzīgs viss, kas saistīts ar bijušajiem puišiem! Varbūt ja satiktu uz ielas, pieklājības pēc sasveicinātos un pajautātu kā iet, bet tas arī viss... :)

Jaa,esmu palikusi draudzigas attieciibaas.

Ir tādi, ar kuriem ir cilvēcīgs kontakts - sasveicināmies, neignorējam.
Ir viens, ar kuru esam labi draugi - dažreiz kaut kur aizejam kopā, parunājamies. Bet pieļauju, ka tad, ja man būtu attiecības, tad šis kontakts izzustu.
Ir arī tādi, ar kuriem nav nekāda kontakta un negribu arī.
Daudz no cilvēkiem atkarīgs. Ja šķiršanās ir abpusējs lēmums un cilvēcīga - kāpēc gan neuzturēt kontaktu, ja jau tas cilvēks tomēr tavā dzīvē bijis?

Bet es arī uzskatu līdzīgi kā Marta (tā foršā) , ka ar ex nevar gluži palikt par draugiem/paziņām, ar ko uzturēt attiecības, kādreiz aiziet uz kādu pasākumu kaut vai lielākā kompānijā vai tamlīdzīgas būšanas. Uz ielas pasveicināt - ok, skata pēc pārrunāt, kā iet. Tomēr tas, ka ir bijušas sekusālas attiecības un uz kādu brīdi - iemīlēšanās posms - ieceļ šo cilvēku citā kārtā. Sevišķi, ja ir uzsāktas jau jaunas attiecības. Kaut kāds kontakts ar savu bijušo man šķiet kā neliela nodevība. Jo, kā jau teicu, nu nav tas cilvēks tev draugs tādā nevainīgā izpratnē. Un pēc jebkuras šķiršanās vienam vai otram tomēr paliek to kādreizējo izjūtu rēgs sirdī... kas visu to kontaktēšanos sarežģī.

Ar ex netiekos, kad nebiju attiecībās, tad gan sanāca kādas pārs tikšanās reizes. nedomāju, ka tikties ar ex draugiem ir kaut kas labs, ja esi jaunās attiecībās. Dzīvoju pēc principa - nedari otram to, ko negribētu, lai nodara tev. Man būtu nepieļaujami, ja mans draugs tiktos ar savām bijušajām. izņēmums var būt, ja vēršas kādā darba jautājumā utml., nevis tāpat - kā tev iet un ko tu dari :D

Neuzturu tikai ar vienu ex, ar pārējiem palikušas ļoti labas attiecības, arī ar pēdējo, kaut šķīrāmies ļoti nesmuki, tagad, kad vairs nav strīdu un viss piedots, ir pat tā viegli ar viņu kontaktēties :D

Pa retam satiekos un arī neiebilstu, ja mana draudzene satiktos .. kaut ko gan paburkšķētu, bet tik tā, randomā :D Galu galā katrs no šiem cilvēkiem ir atstājis savas pēdas manī un man ir patīkami dzirdēt, ka cilvēkam, kas man reiz bijis ļoti īpašs, iet ļoti labi vai palīdzēt ar padomu, ja neiet tik labi, kā gribētos. Nespēju turēt ļaunu prātu uz cilvēkiem, kas bijuši vai ir manā sirdī ..

Kādu brīdi uzturēju kontaktu, vairs nē. Sapratu, ka pagaidām tas neko labu nedod.
Dažādi iemesli.
Vienam vēl jūtas pret mani, kas viņa izturēšanos un sabiedrību padara neizturamu, pat virtuāli nespēju kontaktēties.
Citam - man bija/ir kādas jūtas, viss palika tāds neisākts/nenobeigts. Sapratu, ka nav ko sevi mocīt vairāk.
Citam - neprotam uzturēt vienkārši draudzīgu kontaktu :D
Ar laiku, kontakts pazūd vai pārtraucu dažādu iemslu dēļ, bet tā man nav iebildumu, ja kontaktējas ar bijušajiem/ām, ja tas ir cilvēcīgi iespējams :)
Varbūt nākotnē izdosies.