Runājot par atbilstošu laiku Latvijai, tad dienas vidus plkst. 12:00 būtu teorētiski tajā brīdī, kad saule atrodas visaugstāk debesīs, savukārt to var vai nu novērot dabā skatoties, kad objektiem ir visīsākā ēna (ziemā gan reti, kad var ēnu redzēt), vai arī veicot ne pārāk sarežģītus matemātiskus aprēķinus. Šie lielumi no gada uz gadu mainās, bet samērā nenozīmīgi, izmaiņas varētu būt par pāris minūtēm. Aprēķini ir veikti Rīgai šajā (2013) gadā.
Gada garākajā dienā, šogad tas ir, 21. jūnijā, saule augstākajā punktā (56.5 grādi) šogad bija plkst. 13:25 pēc ziemas laika.
Savukārt gada visīsākajā dienā, šogad 21. decembrī, saule visaugstākajā punktā (9.8 grādi) šogad būs plkst. 12:22 pēc ziemas laika.
No tā sanāk, ka ziemas laikā jau tagad esam mums šobrīd pieņemtajai Latvijas laika zonai (UTC+2) priekšā par 22 minūtēm. Savukārt vasarā tā jau ir 1 stunda 25 min.
Vistuvāk ziemas laikam mēs šogad būsim 1. novembrī, kad saule visaugstāk ir plkst. 12:07, taču, domājams, korekti būtu, ja būtu apmēram vienādas nobīdes abos virzienos no astronomiskā laika gada garumā.
Savukārt vistālāk no ziemas laika mēs esam jūlija beigās, kad nobīde sastāda 1 stundu 30 minūtes, taču, kā aprēķini rāda, mēs visu laiku esam plusā šobrīd juridiski noteitajai laika zonai. Ja visu gadu tiktu atstāts vasaras laiks, tad 1.novembrī nobīde būtu nevis 7 minūtes, bet mīnus 53 minūtes, bet jūlija beigās plus 30 minūtes.